Mans ieteikums zīmējot matus un tonējot / ēnojot seju būtu vairāk domāt laukumos un pamēģināt vairāk izmantot krītošās ēnas un pašēnas. Teiksim, zīmējot matus, necensties uzreiz izzīmēt matus pašus, bet meklēt formas, ko tie veido - labi palīdz iztēlošanās, ka tie ir no ģipša, kā statuja. Tāpat tonējot ēnas, ļoti palīdzēs sākumā konstruēt pašu ēnu no līnijām un tad to palēnām ietonēt ar štrihu, nevis izpludināšanu - ēna sanāks precīzāka un vairāk nodos informāciju par sejas apjomu, telpiskumu.
Ja ir iespēja, ļoti labi ir sākumā trenēties uz ģipša galvām vai krūšutēliem, jo daudz labāk ir saprotamas formas, ēnas, līnijas. Tā var iemācīties pašus pamatus - kā konstruēt proporcijas, kā veidojas ēnas, kā sadalīt tumšākās / gaišākās vietas zīmējumā. Zīmēt no fotogrāfijām ir diezgan grūti, jo tajās bieži vien ir nepateicīgs apgaismojums (daudz vienkāršāk mācīties zīmēt ir ar kontrastainu, ēnainu objektu) un uzmanību novērš sajūta, ka tu zīmē cilvēku, nevis objektu. Tas arī ir viens no lielajiem noslēpumiem - lai labi iemācītos attēlot cilvēkus tā, kā mēs tos redzam, jāspēj ik pa laikam sev izslēgt apziņu, ka tu zīmē cilvēku. Tu zīmē formas, līnijas, ēnas un gaismu.
Lai veicas!