Vasko Duarte nekas nav bijis mākslas students, bet ir jutis, ka māksla ir neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa. Laika gaitā viņš kļuva par izcilu amatnieku un savā dzimtajā pilsētā Lisabonā pārdeva savus darbus tūristiem. Viņš veidoja un pārdeva mazus suvenīrus no bambusa, krāsaini izrotātus akmeņus, ādas apavus un drēbes, rotaslietas un daudz citus suvenīrus.
Ar laiku ar šādu darbu kļuva grūti nopelnīt sev iztiku un viņš sāka meklēt citus darbus.
Gāja gadi un Vasko kļuva vecs un vairs nespēja darīt fizisku smagu darbu, bet sirdī viņam aizvien bija aizķērusies vēlme sākt nodarboties ar mākslu.
Un kapēc gan ne? Amatnieks izdzēra savu kafiju, paņēma otas un no kafijas paliekām tasē sāka radīt mazas gleznas ko pārdot tūristiem.
