Nolēmu arī pati padalīties ar dažiem saviem darbiņiem. Lūdzu kritizējiet, lai es zinātu, kur man augt.
Nolēmu arī pati padalīties ar dažiem saviem darbiņiem. Lūdzu kritizējiet, lai es zinātu, kur man augt.
Zīmēts pirms 2 gadiem, kad man bija vien 14 gadu. Joprojām viens no maniem favorītiem.
Dāvana mammai uz dzimšanas dienu. Zīmēts pagājušā gada decembrī.
Es, jo... kāpēc ne? :D Augusta darbs.
Pat nezinu, kā to nosaukt. :D Zīmēts pagājušā gada rudenī.
Harley Quinn. Jaunākais no darbiem, pagaidām arī mans favorīts. Zīmēts un pabeigts vakar (05.08.2016).
Teikšu gan, ka publicēju tikai tos darbus, kas man pašai puslīdz patīk. :D Gaidu no jums ieteikumus, paldies.
Kādreiz nāk par labu ievietot arī kaut ko, kas pašai ne tik ļoti patīk. Būs cilvēki, kas to novērtēs. P.s. ļoti skaisti zīmējumi!
Ieteikums ir darbus zīmējot pienest pie spoguļa vai nofotografēt- uzreiz visas nepilnības ieraudzīsi Man ļoti palīdz.
Meitene, tev pavisam noteikti ir spējas un tehnika, taču tikai pašradītajos zīmējumos pieklibo proporcijas. Un arī nav nekāda tēla, ko tu vēlētos veidot. Abi ir plakani un nedzīvi. Iespējams, tu baidies izmantot savu fantāziju, un abos tehnika klibo. Tomēr no otras puses, paskaties uz to visu radoši - cik ir bijis mākslinieku, kas to ir apguvuši un pēcāk atmetuši, lai varētu radoši izpausties. Tā kā proporciju ignorēšana var būt stils. Kut vai Kārlis Padegs vai Aija Zariņa, un čupām citu. Protams, proporciju ievērošana padara tēlu/vēstījumu uztveramāku plašākam auditorijas lokam. Tomēr proporciju/attieksmi signalizējošā koda mainīšanu es uzskatu par daudz ekspresīvāku pieeju... Vizuāls smukums un objekta atpazīstamība vien nav māksla.
Pirmais kaķēns ļoti labi sanācis. Otrajam darbam ar kaķi, manuprāt, pietrūkst tā pūkainuma. Pārāk nogludināts izskatās.