4 šermuļus uzdzenošas gleznas, kuras radījuši atzīti mākslinieki3
Dažas Francisco Goya gravīras var nobiedēt pat pieaugušo. To vidū ir arī Grieķijas mitoloģijas attēlotā interpretācija, kur titāns Kronos, kas baidās būt padzīts no troņa savu pēcnācēju dēļ, naida un neprāta pārņemts notiesā savus bērnus. Goya radīja neprātu uz tā jau šausmīgā briesmoņa sejas, kas vēl vairāk sabiezina tumšo atmosfēru. Šis slavenais darbs netika "sūtīts" plašai sabiedrības apskatei, bet "dekorēja" sienu viņa "Nedzirdīgo namā". Diez vai kādam kaut kad naktī būtu vēlāšanās paiet garām tādam skaistumam uz savas mājas sienas, bet tādi jau tie mākslinieki – savu pasauli veidojošie un dzīvojošie tajā.
Mākslinieks Kens Karrijs dzimis Anglijā 1960. gadā. Viņa drūmajās gleznās atspoguļojas procesi, kas notiek mūsdienu pasaulē. Caur gleznām Karijs ietekmē skatītāja psihi, rada izmisuma sajūtu un bailes, bet tajā pašā laikā “pagrūž” uz pārdomām. Radošais mākslinieka pašportrets ir viņa meditācijas auglis par metafiziskajiem jautājumiem, kas saistīti ar mūsdienu sabiedrību un cilvēka apziņu.
XVI gs. Franču mākslinieks Adolfs Viljams Burgo ļoti mīlēja Dantes poēmu "Dievišķā komēdija". Mākslinieks apgleznoja to poēmas ainu no XXX dziesmas, kas tika dēvēta par "elli". Astotajā elles aplī galvenie varoņi novēro, kā divas nolādētas dvēseles izņirgājas par meli. Burgo ilgstoši strādāja pie krāsām gleznā un pētīja cilvēka estētiskās robežas. Gleznas mērķis pēc mākslinieka domām ir nodot bailes un šausmas no tā, kas noteik tajā vietā, ko mēs saucam par elli. 1850. gada šis darbs ir satraucis sabiedrību un izsaucis pretīguma izjūtu.
Mihails Vrubels "Dēmons sēdošais"
Šī glezna mani ne tik ļoti biedēja, kā pārsteidza ar dēmona interpretāciju - Viņa skumjā seja pavisam neizskatās kā paustajās vispārpieņemtajās domās par to, kādam ir jābūt ļaunajam garam. Tas ir cilvēciskā gara, iekšēju cīņu, šaubu tēls.
Dēmons sēz puķu aplenkts, savu skatienu pavērsis tālumā, it kā kaut ko liriski pārdomājot.
Pats mākslinieks par savu pašu slavenāko gleznu izteicās tā “ Dēmons – nav ne tik ļauns, kā ciešanu apkļauts gars."
Bet kādas izjūtas, pārdomas Jūsos raisa šie darbi un kādai, jūsuprāt, ir jābūt mākslai?