kārtējais emocionālais gara darbs.
Kvēli skūpsti
un maigi glāsti-
nekas vairs nav mans,
tie ir atmiņu stāsti.
Pretīgs optimisms
mani moka
un mana aura
nu ir kā salauzta roka.
Es ienīstu tevi,
ienīstu mokas,
es ienīstu tavas acis,
tavas maigās rokas.
Es ienīstu to
ka ik vakaru raudu,
atceroties tevi
ar vislielāko baudu.
Man riebjas
skatīties nākotnei acīs,
jo bez tevis
nevar zināt ko tā sacīs.
Atceroties pirmo dienu,
kad bijām kopā
jūtos kā dzērājs -
pilnīgā lopā.
Atmiņas, atmiņas-
dvēseles barība,
tā man ir dārga,
tā man ir svarīga.
Sit mani sistdams,
met, ar ko mezdams,
bet neatņems
man to kas mēs esam.
Nu, re,
es atkal esmu viena.
Ārā, ne manī,
sāk pazust ziema.
Es uzcēlu skaistu,
laimīgu māju
un sagrāvu to
pati ar savu kāju.
