teitonis[6]4

šoreiz īsa stāsta daļiņā, alus nenāk par labu drukai un laikam ka izvēlēties Volbeat kā mūziku lai rakstītu teitoni ir pilnīgi garām.

acis iet šreijā un tas nav uz labu. kas meklēs teitoni atradīs pirmās daļas linki ir pieejami šeit-

http://www.spoki.lv/literatura/teitonis5/499177

sestā daļa ir - šeit-

Alise novilka ar roku pār priekšējo paneli.

-Reti brauc?

-reti. Paklau es tiešām varētu klausīties kamer mēs braucam. Tu runaji par čūsku midzeni pirms tie divi mums uzklupa. Teici ka nezinaji ka tada esi pirms sastapi Rogu. Kas viņa tāda? Ko viņa tev pastāstīja, ko pie velna tālāk?

- Roga? Viņa uzmeklēja mani. Man šķiet. Sagadīšanās pārāk iespaidīga. Kāda ir viņas daļa šai situācijā nezinu, kaut kādu labumu viņa varbūt no tās gūst. Uzticēties viņai nevar bet informacija ko viņa man sniedza bija patiesa. Un tevi neskāra.

-neskāra? Tikai čūsku midzenis bija domāts man. Nu , labakajā gadījumā mums abiem. Medmāsu viņi likvidēja un šķiet vismaz vienu sanitāru ar. Viņiem nebija problēmu tikt tev klāt kamēr manis vēl nebija bet viņi uzklupa tikai tad kad klāt biju es.

Alise uzmeta viņam skatienu zem nedaudz savilktām uzacīm.

-ko?

- nebiju domājusi ka tu to ķersi tik strauji. Neapdedzinies. Un nekļūsti uzbrūkošs. Tu no manis esi tikpat atkarīgs kā es no tevis.

-Atkarīgs? Ko man ar to jāsaprot? Sāc pēc kārtas. Ko tālāk daram, tad palēnām nosegsim visu iztrūkstošo informāciju.

- ko tālāk? Nu vispirms es gribu tikt kādā aptiekā. Vai vispirms benzīntankā. Janomazgā rokas.

Niks palūkojas uz Alises rokām. Zem nagiem bija redzamas tumšas plēksnes, uz prikstiem bija sīki sarkani krikumi. Viņš pekšņi attapās.

- paldies. Par to ka apstrādāji to draņķi uz kāpnēm. Viņš mani būtu aizsūtījis pie tēviem.

Alise paraustīja plecus un atvēra disku nodalījumu.

-Muse? Paskat kas atklājas.

Viņa izcēla disku no vāciņa un ieslidināja to atskaņotājā.

- tu laikam to neķer nopietni?

-es visu ķeru nopietni. Bet pateikties tur nav par ko. Tu biji mana iespēja izdzīvot. Un arī paglābi mani gaitenī. Benzīntanks!

Niks piebremzēja un iegriezās mazajā uzpildes stacijā.

Alise izkāpa no mašīnas, palūkojās uz slēgto, kioskam līdzīgo ēku un ieteicās

- nu nezinu gan kur te var nomazgāt rokas. Nopirksi lētu ūdens pudeli?

Niks neiebilda. Pametis skatienu degvielas līmeņa mērītājā viņš atvēra bāku. Uzpildes automats nošņirkstinaja trīs desmitniekus. Niks iegrūda degvielas pistoli bākā un pats devās pie kioska.

Pārdevējs pakasīja degunu un norūca cenu kura Nikam citos apstākļos liktu smieties. Šoreiz viņs samaksāja un atgriezās pie mašīnas. Alise paņēma pudeli un aizgāja nomazgāt rokas virs zāliena.

- tagad aptieka. Tur es pati visu sagādāšu.

- ko sagādāsi? Tu taču neesi ievainota?

Niks uzmeta bažīgu skatienu Alises rokam un apģerbam. Nekādu traumu nebija. Alise gan joprojam vareja lepoties ar tumšiem lokiem zem acīm un Nikam kautas lika iedomāties mazasinību. Kaut kas viņas izskatā atgādinaja to kā bija izskatījies viņa tēvs pirms asins vēzis viņu pieveica.

-Nik, tu neesi sevišķi apdomīgs. Es tikai trīs dienas atpakaļ nokļuvu tur. Man vajag medikamentus. Ibumetīnu kaut ņemsim par piemēru. Un manā dzīvoklī mēs iegriezties nevaram tā ka man vajaga veselu kaudzi higiēnas preču.

Niks bažīgi pagrozīja maku.

-nebiju paredzējis izdevumus. Tev nāksies ietilpt šaurā budžetā.

- Nik, es neesmu ar tevi kopā. Man ir sava nauda. Pietiekami lai atļautos visu kas man nepieciešams tuvākajā laikā.

Alises skatiens Nikam lika justies kā puišelim. Likās ka viņa par Niku smejas.

-Laižam.

Niks nokratīja bākā atlikošos degvielas pilienus un novietoja pistoli atpakaļ automātā. Nedaudz pakavējās ejot ap mašīnu. Alise atkal ieslēdza „supermassive black hole”

-nākamo dziesmu lieku es.

Niks norūca iedarbinot mašīnu.

Aptiekas tuvumā bija trīs. Alise izvēlejās vienu uz labu laimi un norādīja ceļu turp. Pusceļā viņa ieteicās.

- Teitoņa un tavs konflikts laikam gan ir nedaudz vairāk nekā vienkārši apsēstība ar varu un tas ka tu uzdrošinājies viņam pretoties. Pirmkārt jau tapēc ka pavēlei nav tā vienkārši iespējams pretoties. Tu to pilnībā ignorēji. Kas arī bija šokējoši. Jautājums ir, kurš tevi mēģināja novākt jau tur pieturā. No tā balkona betona bloks nenokrita netīšām.

Niks palūkojās uz Alisi. Viņa šķita aizdomājusies.

- tā tikai pietrūka. Nepietiek ar vienu kurš mani mēģina novākt , izrādās kāds to mēģina i bez visāda iemesla. Un kas pie joda ir pavēle?

- Tu tici ka pasaulē ir vairāk varas nekā bauda, fizisks spēks un ticība? Tīri tāda kā vara pār apziņu. Spēja ietekmet citus cilvēkus tikai ar apziņu?

- tāda kā pakļaušana savai gribai? Kā zvaigžņu karos? „šie nav droīdi kurus jūs meklējat?”

- kautkas tajā stilā. Tikai bez liekām runām. Īsumā pavēles ir tādi kā signāli. Luksofori. Es varu iedegt zaļo vai sarkano pie noteiktiem lēmumiem vājākā apziņa ka manējā. Varbūt arī ko vairāk. Varēju.

-varēji? Un tagad?

-kad Teitonis man uzbruka viņš mani salauza. Tas bija fizisks uzbrukums bet neapšaubāmi nostrādāja augstāka līmenī. Es nespēju pavēlēt. Nav jau tā ka esmu mēģinājusi pēdējā laikā to darīt bet tas ir kā apsēsties pie papīra lapas, mēģināt rakstīt un attapties ka nav pildspalvas. Ka nav pat zīmuļa nedz ogles gabaliņa. Nav nekā.

- un viņš pavēlēja man? Un nesanāca?

Alise palūkojās uz viņu. Tad atpakaļ ārā pa mašīnas logu.

-nesanāca. Un viņš ir nikns tādēļ. Vēl niknāks kazi tikai tāpēc ka viņš tevi nevarēja atrast.

- nu jā, mana varda uzvārda viņam nebija. Adreses arī.

- tāpēc viņš ieradās pie manis. Viņš gribēja tevi redzēt, gribēja zināt kur tu esi, un arī to viņš šķiet var. Viņš var daudz. Viņš spēja man likt noticēt pirms uzbrukuma ka esmu aizslēgusi durvis savam dzīvoklim taču es tās biju vien aizvērusi. Viņs ienāca netraucēts.

- kas viņš tāds? Kautkāds Dārts Veiders no ziemeļu regiona?

Niks piebremzēja pie luksofora. Alise aplūkoja pirkstu galus , šķiet pētīja nagus.

- kautkāds Dārts Veiders no ziemeļu reģiona. Tikai bez lielas planetu iznīcināšanas iekārtas. Un tu neesi nekāds džedajs.

-Njā, un te nekur nekraida čūbaka.

Alise pasmaidīja. Smaids likās atsvaidzinošs.

- dari tā biežāk lūdzu...

- ko?

- smaidi biežāk. Citādi liekas ka tu man kamēr guļu rīkli pārgriezīsi. Nopietna kā Zaratustru pārlasījusies.

Alise šķita nesaprata. Viņa uzmeta Nikam skatienu kurš šķiet jautaja, vai tas bija apvainojums.

- tas nebija domāts „tā” ... bet kad tu smaidi ir daudz jaukāk.

Alise pavilka augšup vienu uzaci.

-Geisklok... ja tu izsaki komplimentus tad parūpējies lai tie būtu tieši. Citādāk es pārpratīšu un uzskatīšu ka tu runā par daudz.

Niks piebremzēja pie aptiekas. Tad pagriezās pret Alisi.

- kad tu taisi tādu grimasi tu atgādini manu pirmskolas audzinātāju. Viņa mani arī mēdza uzrunāt uzvārdā. Ellīgi oficiāli. Izraisa negatīvas emocijas. Es labprātāk laikam redzu parlieku nopietno Lauhi.

Alise uzmeta lūpu. Uzspēlēti. Sanaca kautkas līdzīgs mazai meitenei. Tikai līdzīgs. Mašīnu pametot viņa noraustīja jakas piedurknes uz leju un paķēra Nika aviatora stila saulesbrilles.

- izskatīsies ka tu mani sit kad es tā pavasarī ar saulesbrilēm iepirkšos.

Niks nogrozīja galvu.

Aiz Alises muguras aizvērās nelielās aptiekas durvis