teitonis[5]3

oriģinālliteratūra- kopējais apjoms jau 8000+ vārdi.

ja nevēlies lasīt garus tekstus- pats vainīgs

http://www.spoki.lv/literatura/Teitonis/494306

http://www.spoki.lv/literatura/teitonis-2/494638

http://www.spoki.lv/literatura/teitonis3/495793

http://www.spoki.lv/literatura/Teitonis4/496961

(ilgi gaidītais ekšons pavisam drīz. pirmā šī teksta daļa ir nepieciešama stāstam bet ne pārāk... eh ko tur daus, lasi lasītāj, un starp citu, mani priecē ka te tiešām ir cilvēki kuri lasa šādus penterus)

Ziemeļu Reģiona centrālā slimnīca nepieņēma apmeklētajus nedēļas nogalē. Niks divreiz piezvanīja uz reģistratūras numuru lai mēģinātu izspiest informāciju par sarkanmati. Kaut kas viņu piesaistīja šīs meitenes liktenim. Viņš nespēja nelikties ne zinis. Dežūrmāsa viņu pirmoreiz informējusi ka meitenei viss būšot kārtībā pie otrā zvana viņu parupji pasūtīja.

Ap pusdienlaiku sāka zvanīt paziņas. Sestdienas ballīte solījas būt troksņaina. Niks sēdēja pie datora mēģinādams izlemt kā veiksmīgi atšūt kompāniju. Likas ka diena nevar kļūt sevišķi sliktāka.

Datoram pieslēgtie radiotehnikas skaļruņi dārdināja smagāko atrodamo mūziku Nika lejupieladēto albumu sarakstā. The Wretched Spawn bija gandrīz vai vienīgais tik smagais albums kādu Niks vēl joprojam turēja uz sava cietā diska. Media player statistikā šīs dziesmas atradās zemāk ka Kerli- Hurt Me un Kerli klausījas tikai Sanna, meitene no Zviedrijas kura reiz bija atradusies Nika mājā kad viņš sarīkoja savu dzimšanas dienas ballīti.

Niks pārslēdza atskaņošanas sarakstu uz AC/DC .

- Izbaudi , neko vieglāku nelikšu...

Niks piecēlās no krēsla. Iegriezies vannas istabā viņš palūkojās uz savu spoguļattēlu. Sevišķi skaists skats nebija, pašaprāt izskatījās pēc spoka.

- Vecīt, sakopies un atjēdzies... neesi tak lops...

Niks atgriezās istabā, paņēma mobilo un dvieli. Tad atgriezas vannasistabā un nomazgājās. Kaut kur starp AC/DC ieskanējās telefona signāls. Niks pacēla.

-Au, Nik , vecīt, cikos šovakar tiekamies? Stens šodien laikam nojūdzies, paņēmis astoņus...

- astoņus ? ko astoņus

- astoņus brāļus Arsēnijus. Ies smagi!

Stens pārspīlējis. Kāda velna pēc bija nepieciešams tāds alkohola daudzums nebija saprotams.

- cik tad būsiet? Stens tak nav vienīgais kurš ņem alkoholu?

- būs apmeklēts pasākums, varētu būt ka kādi piecpadsmit gabali.

- kuri?

-neviens nevajadzīgs nebūs, Stens varbūt paņems savu skuķi, VARBŪT ka nāks arī viņas māsa. Nota bene vecīt cietuma ēsma!

- davai tad arī bērnudārzu uzaicinam? Es dzirdēju ka viņus vēl neviens nav apziņojis ka ballīte būs?

Niks nometa klausuli. Varbūt ka nevajadzēja būt tik negatīvam bet nu jau bija vienalga.

Atgriezies istabā viņš ielūkojās skapī. T kreklu plauktā trīs melni krekli. Viņš izvilka vidējo, paņēma no cita plaukta kreklu ar cietu apkakli un nelielu svītrojumu. Džinsi , nupat izvilkit no pplaukta un nomesti uz krēsla nokļuva atpakaļ plauktā, viņš izvēlējās nedaudz nobružātas haki krāsas bikses. Jau apģērbies viņš ievēroja ka krekla piedurknes tomēr ir nedaudz par īsu. Viņš atvēra piedurkņu pogas un atlocīja piedurkņu galus līdz elkonim. Sanāca diezgan ikdienišķa stila skats.

Telefons zvanīja vēlreiz. Stefans.

- ko gribēji?

- tu neaizmirst spaisu paņemt, tā ir vakara nagla.

- neaizmirsīšu. Vēl kas?

- uzzvani Sūzijai vecīt, man nav viņas numura. Pierunā viņu atnākt ja nu kas, viņu tai tusiņā vajadzēs ka sāli

- labi.

Klausulē nopīkstēja atvienošanās signāls.

Pirmdienas rīta pieņemšanas laikā Niks atradās Ziemeļu Reģiona slimnīcā. Pati slimnīca bija pec jauna projekta celta, tā bija piezemēta ēka, augstākā tas daļa bija administratīvais korpuss un tas bija tikai piecus stāvus augsts. Ap slimnīcu pletās parkam līdzīgs augļukoku un puķudobju veidojums. Ābeļu sīkie stāvi norādīja uz aptuveno ēkas vecumu. Koki bija auguši labi ja desmit gadus. Ēka nevarēja būt sevišķi vecāka.

Trīs stāvus augsts pavasara saulē atspīdēja stiklotais laboratoriju un vēža izpētes centra korpuss. Ziemeļu reģionam bija palaimējies iegūt milzīgas finanses kad tajā sākās darbs pie agrīno vēža stadiju diagnostikas centra- piecu kilometru attālumā no šīs sliminīcas atradās augsto tehnoloģiju institūts ar vienīgo tuvāko tūkstoš simt kilometru attālumā atrodamo augstas enerģijas daļiņu paātrinātaju. Tur tika ražoti izotopi kurus vēlāk lietoja vēža šūnu iezīmēšanai. Niks vēl tikai piektdien bija apstiprināts darbā institūtā kurš šo centru faktiski vadīja.

Šobrīd viņš vēlējās iekļūt nedaudz necilākajā bet lieliski aprīkotajā trešajā korpusā. Šeit atradās cilvēki kuru stāvoklis bija gluži pieņemams bet ārsti drošības pēc bija nozīmejuši ambulatoro aprūpi.

Alise- sarkanmates vārdu viņš bija izspiedis no dežūrmāsas sestdienas rītā pirms viņu nokaitināja- atradās tieši trešajā korpusā taču par to vai pie viņas izdosies nokļūt Niks pārliecināts nebija.

Ieeja ambulatorās aprūpes centrā bija iespējama caur administratīvo korpusu lai arī ēkas plānā, kurš karājās pie sienas kā visa medicīnas centra plānojums, bija redzamas vēl divas izejas. Izejas bija plānotas ugunsgrēka gadījumiem bet vienlaicīgi kalpoja arī kā īsu pastaigu maršruts caur slimnīcas apstādījumiem galvenokārt vasaras laikā. To Niks paspēja izpetīt ēkas plānā pirms dežurējošā medmāsa, sieviete ar balinātiem matiem un indīgi violetas krāsas mākslīgajiem nagiem atrāvās no telefona klausules. Tas gan bija mobilais tālrunis līdz ar to Niks apšaubīja vai saruna bija saistīta ar medicīniskas dabas jautajumiem. Nedaudz pieliecies Niks ierunājās ar membrānu aizklātajā režģī kurš iezīmēja vietu caur kuru skaņa tika pārnesta dežūrmāsas stiklotajā kamerā.

- es atnācu pie Alises Louhi, viņu ieveda piektdien, man teica ka viņa atrodoties šai nodaļā.

- Louhi? Jā, viņa ir trešajā stāvā 320 palātā kopā ar Rogas kundzi. Jūsu vārds uzvārds- ievietojiet personu apliecinošu dokumentu atvilktne pie jūsu kreisās rokas.

Medmāsa ar savu nedabīgi garo nagu nospieda kādu pogu. Nosīca gaisa plūsma un pie Nika kreisās rokas atvērās sekla atvilktne kurā varētu ielikt nedaudz lielāku papīra lapu par A4 formātu.

Niks ieslidinaja atvilktnē savas tiesības un piespieda atvilktni līdz tā aizvērās.

- Niks Geiskloks? No kurienes tādi uzvārdi nāk?

Blondā dežūrmāsa parāva augšup kreiso uzaci. Izskatījās ka viņas ādai tas sevišķi par labu nenāk. Niks kaut kur prāta kaktiņā iedomājās par plastisko ķirurģiju vai kolagēna injekcijām. Viņš nolēma būt pēc iespējas laipnāks, ja nu tas palīdz.

- ticiet man, pats par to esmu brīnījies. Iedomājieties cik grūti to bija iemācīties rakstīt?

Dežūrmāsa sāka ar nagiem klabinat taustiņus. Pēc tam ar vienu nagu iestūma Nika tiesības atpakaļ atvilknē un piespieda to.

-320. Telpa. Lūdzams izmantojiet kāpnes, lifti šeit lielākoties tike lietoti tikai tad ja tie tiešām nepieciešami- guļošiem pacientiem kuri paši nevar pārvietoties pa kāpnēm. Ja vēlaties varat apģērbu atstāt ģērbtuvē bet teikšu ka labāk jau gan būs ja iesiet tāpat. Tur ir pakaramie un trešajā stāvā mums infekciozu pacientu nav.

Medmāsa pasmaidīja smaids likās tieši tik īsts cik samocītā seja vēl spēja izspiest. Niks pasmaidīja pretī un pamāja ka ir sapratis tad devās uz trešo stāvu pa platajām kāpnēm kuru pagriezienos bija izvietoti soliņi un telpaugi.

Trešajā stāvā bija plaši logi, pie kāpnēm bija neliela telpa ar plašu , gandrīz panorāmas skata logu un askētiskiem bet ērtiem krēsliem. Niks nevaŗēja atturēties un piegājis gandrīz pie loga palūkojās ārā. Ābeles izrādījās sastādītas lokveidīgi. Kāds, vai nu jokodamies vai varbūt laba noskaņojuma radīšanai bija izveidojis puķudobes starp ābelēm, bet tā, ka dobes veidoja smaidiņu.

Niks aizgriezās no loga un devās uz priekšu pa gaiteni. Pa kreisi bija parna numuri. 302, 304, 306. Starp katrām durvīm bija diezgan apjomīga vieta. Niks negribēja ieskatīties palātās bet jau aptuveni saprata ka viena palāta ir aptuveni astoņus metrus plata.

Pie 320. Palātas durvīm Niks nedaudz aizkavējās. Viņš apdomajās, kā tieši lai paskaidro ko viņs dara TE? Alise viņu bija redzējusi divreiz, pārmijusi ar viņu vien pāris vārdus un tagad viņš teju vai uzbāzās viņai slimnīcā.

Bet iesākts bija, atlika vien turpināt. Nika kreisajā rokā esošā paciņa ar apelsīniem un āboliem to atgādinaja vēl jo vairāk.

Niks pieklauvēja.

-nāc nu vien iekšā puis, ko tu stāvi?

No palātas atskanēja vecīga balss.

Niks nospieda durvju rokturi. Durvis vērās klusi, pilnīgi bez pretestības. Palāta kura pavērās skatam tiešām bija ap astoņiem metriem platumā, tai bija plašš logs kurš bija pavērts vēdināšanas režīmā. Slimnīcas gultas, gurnu augstumā ar metāla rāmjiem un grīdā fiksētiem riteņiem. Uz gultas pa kreisi sēdēja vecenīte, sīka auguma, sirma un pēc izskata ļoti trausla. Viņai rokā bija ābols kuru viņa mizoja ar nazīti kuram bija brieža raga spals. Viņa pameta skatienu uz Niku, tad pamāja ar galvu uz loga pusi.

Alise sēdēja ar muguru pret viņu, zemu nolaistiem pleciem, pilnībā saģērbusies, kājās viņai bija zābaki gluži kā viņa nupat būtu grasījusies kur nebūt doties. Alise pāršķīra lapu grāmatā kura viņai bija klēpī.

Niks paspēra soli uz priekšu, tad nolika uz viņas gultas paciņu ar augļiem.

- sveika

Alise nepagriezās

-sveiks

Alises balss bija nedaudz klusāka, varbūt nedaudz aizsmakusi, kā cilvēkam kurs ilgi nav runajis vai cieš no kakla sāpēm.

- es gribēju atnakt apraudzīt. Neizskatās ka tas Tev-es gribēju teikt jūs pārsteigtu

- vari lietot arī uzrunu „Tu” , es neiebilstu.

Alise iztaisnojās un pavēra nākamo lapu grāmatā. Tad aizvēra aizmugurējo vāku.

- es... es esmu Niks. Starp citu. Niks Geiskloks.

- Alise Louhi, bet to jau tu zināji. Un Rogas kundze ar sevi varēs iepazīstinat pati.

Sīkā vecenīte pacēla skatienu no ābola.

- man šai stāstā nav nozīmes meitēn, tālāk vairs nav, to es domāju ka tu saproti. Mani meklēt tu varbūt vēlak arī varēsi bet atrast gan diez vai vēl kādreiz spēsi.

Niks palūkojās uz vecenīti, tad uz Alisi

-es atzīšos ka neko nesaprotu. Padalīsieties ar informāciju?

Alise pagriezās pret Niku. Zem acīm viņai bija tumši loki, seja bāla. Matu sarkanums kopā ar bālo seju un lokiem zem acīm radīja īpatnēju iespaidu.

- vēlāk. Šodien mums šeit nav sevišķi daudz laika.

- jā, apmeklētaju laiks ilgst vēl aptuveni pusstundu.

Alise nolika grāmatu uz vecenītes gultas.

- tas tiešām bija interesants darbs. Paldies, bija tiešām patīkami pavadīt laiku ar jums.

Rogas kundze iesprauda nazi ābolā un nolika ābolu uz skapīša. Tad atsperīgi noleca no gultas un piegāja pie Alises. Paņēmusi Alises labo roku viņa ar kreiso novilka pār Alises vaigu.

-mums nekad nav bijis viegli. Uzmanies. Viņi būs ka dzirnavu akmeņi. Tu esi grauds. Ja trāpīsies starpā , samals.

- es uzmanīšos.

Vecenīte pievērsās Nikam.

-Geiskloks saki? Varbūt ka arī būsi Teitonim pretinieks, varbūt ka viņš tevi saberzīs. Pret Teitoni ja ej tev jābūt kā granītam. Ja sit ar akmeni akmenim jāplīst, ja sit ar tēraudu, tēraudam jadrūp. Ja nevarēsi nostāvēt dzīves nebūs. Viņš tevi vajās kaut ij citā valstībā noslēpsies. Un es te nerunaju par Ķīnu puis.

Niks apjucis lūkojās uz vecenīti.

- es? Stāvēt pret to Teitoni? Es tak pat nezinu kas viņš tāds! Es pat nezinu vai man ir iemesls pret viņu stāvēt vai viņa pavējā atrasties.

-nē? Tu atnāci šeit, pie viena no cilvēkiem kuram viņš nodarījis pāri, izglābi, kaut uz neilgu laiku, bet izglābi, otru. Un tu saki ka tu nezini vai tev ir iemesls? Vai tavā pasaulē tiešām ir vajadzīgs iemesls lai stāvētu pret varmāku?

Vecenītes acīs kamēr viņa runāja iedegās sīkas uguntiņas. Pēkšņi tas apdzisa.

- laiks iet.

Alise paņēma no pakaramā ādas jaku. Tad satvēra Niku aiz pleca un pagrieza pret durvīm.

-ejam

-paga, kas te notiek?

Alise atvēra durvis.

-mēs ejam prom. Rogas kundze, ņemiet tos ābolus. Nav gluži zilas rozes bet kazi jums ies labumā. Uzredzēšanos

- ardievu skuķēn. Ar dievpalīgu.

Alise izvilka Niku pa durvīm.

- atceries Geisklok, granīts. Lai akmens plīst, lai tērauds drūp. Ardievu.

Niks pagriezās un sāka soļot līdzi Alisei.

- man vajadzēs paskaidrojumu.

-vēlāk. Tagad tiksim no šejienes prom. Tu nezini kādā čūsku midzenī esi iekūlies. Es arī nezināju, līdz satiku Rogu.

Alise runāja klusi bet nosvērti. Satraukumu nodeva tikai sārtums vaigu galos.

Niks juta kā uz skausta mati paceļas stāvus. Gaisā likās ka novirmo elektrība, šķita ka var saost ozonu.

-tu jūti?

-ko?

Gaiteņa vidū noskanēja lifta zvans. No lifta noteiktā solī izsoļoja vīrietis un sieviete, vecumā abi ap trīsdesmit.

-te nu bija liftu lieto tikai galejas nepieciešamības gadījumā, guļošiem pacientiem...

Pēkšņā apjautā Niks pacirtās puspagriezienā, tad norāva Alisi tupus aiz mīksta soliņa starp 204 un 206 palātu. Smagi nobūkšķēja polsterētā soliņa virsma tajā ietriecoties metamajam nazim, otrs sašķaidīja panorāmas stiklu telpā pie kāpnēm. Puķu buķete sievietes rokā bez iesaiņojamā papīra izrādījās ļoti eksotiska, seši metamie naži neapšaubami būtu iepriecinajuši jebkuru ambulatorajā apkopē nonākušu maniaku.vīrietis slaidā riksī tuvojās soliņam kamēr sieviete virzījas sāņus lai viņas pārinieks netraucētu metiena līnijai. Vīrieša rokās bija no jakas piedurknēm izslidināti tranšeju naži. Niks pierāva Alisi kājās un izmantojot to ka vīrietis nu bija starp viņiem un nažu metēju stumdams Alisi pa priekšu metās kāpņu virzienā. Spalgais svilpiens Nikam pateica divas lietas. Sieviete ar nažiem brīdina savu pārinieku pazust no metiena līnijas, un uzbrucēju var būt arī vairāk. Bez ceremonijam Niks norāva Alisi gar zemi. Nazis nobūkšķēja reģipsī, otrs atsitās ar spalu pret Nika plecu.

Alise rāpus aizrāpās aiz pīta groza kurā bija iedēstīta palma un izmantojot to par aizsegu pazuda pie kāpnēm, Niks metas uz kāpnem bet vīrietis no lifta bija jau aiz muguras.

-asinis asins dieviem!

Viņš trieca dunci lejup. Niks novēlās trīs pakapienus zemāk. Kritiens aizsita elpu. Nazis nebija ķēris taču saules pinumā bija spēcīgas sāpes. Niks nespēja ievilkt elpu. Vīrietis nokāpa pēdējos trīs pakapienus.

-tu nekad nebūtu uzveicis Teitoni!

Ap stūri apcirtās Alise un iecirta vīrietim sejā nagus, tad ar sasprindzinātiem pirkstiem parāva roku atpakaļ. Tāpat kā ar Rouzvoteru pašķīda asins pilieni, vīrietis īslaicīgi zaudēja redzi. Niks spēra pa pretiniek ceļgalu. Pretīgs krakšķis lika domāt par izlauztu ceļgalu. Vīrietis iekaucās un krita atmuguriski. Ar pakausi viņš atsitās pret plato pakāpienu. Niks piecēlās uz ceļgaliem un izrāva nazi no vīrieša slābanajiem pirkstiem. Pretinieka acis bija asinīm pieplūdušas bet vienas acs zīlīte šaura kā kniepadatas galviņa kamēr otra paplašināta.

Uz augšējā pakāpiena parādījās sieviete ar nažiem, viņai rokā bija palikusi vēl divi gari asmeņi.

Niks paslēpās aiz stūra kad otrs nazis iecirtās sienas apmetumā noraujot biezu kārtu un atklājot stiklšķiedras pamatu uz kura klats apmetums.

- skrienam, viņa tagad diez vai sekos.

Alise metās lejup pa kāpnem, Niks sekoja. Otrajā stāvā Niks pamanīja sanitāra formā tērptu vīrieti pie lifta durvīm. Pirmajā stavā dežūrmāsas stiklotajā kabīnē uz ziņojumu dēļa asins šļakatu pēdas nodeva medmāsas likteni. Membrāna sarunām bija ietriekta kabīnē, no dežūrmāsas bija redzami tikai baltu kurpju pungali. Kad Niks ar Alisi izskrēja no ēkas no trešā stāva panorāmas loga lidoja pēdējais metamais nazis taču tas lidoja garām. Desmit metrus tālāk bija Nika auto – melns astoņdemit devītā gada Mercedes Benz 560SEC. Pēc piecpadsmit sekundēm Alise un Niks atradās nomierinosi talu no Ziemeļu Reģiona slimnīcas.

-es gribēšu paskaidrojumus par to čūsku midzeni. Daudz paskaidrojumu.

Niks ieteicās kārtējo reizi ielūkojies atpakaļskata spogulī.