teitonis [2]2

Niks palūkojās uz ēkas sienu, numuru un ielas nosaukuma nebija

pusotra metra augstumā pār pusi majas bija sarakstīti tagi ar zaļu, gandrīz luminescējošu krāsu PND punks not dead Niks iegaumēja tagu , palūkojas atpakaļ uz autobusa pieturu. Grišnaks lamāja autobusa šoferi, bezpajumtnieks , Niks nezināja, vai vainīgais vai otrs kurs bija palicis guļam- gulēja uz soliņa.

Niks pameta skatienu pāri ielai. tur bija Kaifa aprakstītais futbola laukums. gar to pēc Kaifa vārdiem bija jāiet taciņai. Niks pameta vel vienu skatienu uz kāpņutelpu kura bija pazudusi sarkanmate. tad uzsita pa krūšu kabatu pārliecinādamies ka maks ir uz vietas un devās pāri ielai.

otrpus futbola laukumam sākās neliels parks, parka centrā, ka jau Kaifs bija minējis atradās piemineklis otrā pasaules kara upuriem. Niks izvilka savu nokia, piezvanīja Kaifam kurš atsaucās ar

-tu jau spotā?

Niks atbildēja apstiprinoši. otrā klausules galā Kaifs brīdi šņākuļoja, tad atskanēja windows log off skaņa.

-pēc piecām minūtēm būšu. neklaiņo.

Niks pavērās apkārt. mājas nekur tuvuma nebija. no kurienes Kaifs grasījās ierasties piecu minūšu laika bija neskaidrs, bet nevarētu teikt ka Nikam bija tik ļoti jāsteidzas.

kāpēc lai viņš nenāktu? kāpēc sarkanmate negribēja lai viņš iet turp kur viņš gāja? viņa pat nezināja kurp viņš dodas. smuka bet traka?

varbūt vienkārši nevarēja atrast pareizos vārdus? Niks paspēra nolauztu zaru. tad palūkojas uz augšu.

Nelien... ko tas nozīmeja? Niks bija pārliecināts ka ne reizi tuvuma nebija atradies neviens kas to varēja pateikt. dzirdes halucinācijas? nē, par savu smadzeņu darbību viņš bija drošs.

cilvēkiem kuri pieteicās darbā institūtā vienmēr bija jāiziet psiholoģiskas pārbaudes. traks viņš nebija. viņu nepieņemtu darbā ar potenciāliem ieročiem ja viņš būtu traks.

kas tad? Hals? Hals bija Nika mazais brālis, viņa joka izpratne varētu pieļaut mūzikas failu apstrādi un tālāku ielikšanu Nika telefonā. labs veids kā to parbaudīt, lux aeterna. ja Hals bija ar to spēlejies tad arī soreiz tajā atskanes pavēle nelīst. Niks ieslēdza atskaņotāju. izvēlējies lux aeterna viņš parleca līdz pēdējai minūtei. nekā. tad varbūt memories? Niks ieslēdza memories. arī šai dziesmā nekas nebija mainīts.

Kaifs kavēja. Niks sāka pētīt piemiņas vietu. izrādījās ka uz akmens ir pierakstīti no reģiona iesauktie un viņu liktenis. miris, miris, pazudis , miris...

-Eeeeū, tev nav cigarete?

Niks palūkojas pār plecu. pilnīgi nemanāmi bija pienācis puisis vaļējā jakā. viena roka kabatā, otra nervozi virpinaja pirkstos šķiltavas.

-nesmēķēju. vismaz ne cigaretes

-malacis, malacis... a ko tad pīpē?

-kāpēc tāda interese?

-nē, es jau neko, es tik tā.

puisis vaļējajā jakā pagrozījās ap pieminekli, tad atsperīgā gaitā devās tālāk.

-Ei-joo, Niks?

pa zālāju Nikam pretī slāja visnepiederīgākais reperu un potenciāli nelegālu vielu tirgoņu piemērs kāds jelkad redzēts. kaifs nēsāja garu mēteli, kurpes un džinsus. mati viņam bija nekartīgi un kaut kur taja starpposmā kuru Niks atcerējas ka savākšanas murgu- laiku kad mati bija par īsu lai sasietu astē bet par garu lai nekristu acīs.

Kaifs nesniedza Nikam roku sveicienā bet kad Niks nodeva viņam naudu viņš ļoti strauji to noslēpa, ja Nika pieņēmums bija pareizs, apakšbiksēs. uz Nika skatienu atbilde bija apkārt aplaists nedrošs žests

- dangerous times man, man eats man!

-puis, tu taču man nebūtu neko ne to iešmugulējis ?

- vai izskatās ka es naudiņas dēļ ar kuli risketu? Terijs par tevi jau zvanīja. teica ka ja piekrāpšot tu atnakšot un noīsinašot manu jau tā īso. Terijs man nemēdz melot. viņš zina ka mani nedrīkst biedēt...

Niks pameta skatienu uz puisi kurš viņa priekšā tīstījās plānajā mētelī.

-Terijs pārspīlēja. sakop tos matus, mans ieteikums ir , nopērc stīpiņu, būs labāk nekā šitas vārnu perēklis un varbūt ka pat redzēsi datora ekrānu

-ka teiksi? Tev viss? man pec pusstundas reidā jāpiedalās

-man viss. veiksmi reidā lai kur arī tas būtu

-for the horde vecīt, for the horde

Kaifs atstāja Niku pārdomājam to kas nupat noticis. Niks no aizmugures vēroja kā Kaifs slāj par zālienu, tad izvilka mobilo , piesprauda austiņas un uzlika pēdējo Klinta Mansfelda dziemsu listē- Together we will live forever. viņš sāka soļot atpakaļ ārā no parka netalu no futbola laukuma viņš ievēroja puisi vaļējajā jakā.

jaka bija kautkur pie elkoņiem aizķērusies viņam mugurā kamēr pats smēķētājs skrēja tā ka vieglatlēti paliktu kaunā.

-tam gan smēķēšana plaušas vēl tomēr nav izēdusi Niks

norūca pie sevis. puisis galu galā izrāva vienu roku no jakas piedruknes un satina jaku uz rokas kura vēl bija piedurknē. no pagalma kuru puisis nupat bija pametis izskrēja otrs, vecuma ziņā ap divdesmit, sporta apavos un biksēs vienā t kreklā. Niku šokēja tas ka otram skrējējam rokā bija, pēc acumēra skatoties savus 30 centimetrus garš durklis, vācu ražojuma, ar robotu asmeni.

t- kreklā tērptais pat nepaskatījas un Niku bet metās pakaļ puisim vējjakā.

trobele. nodomaja Niks. ar to duramo cūkas var kaut. čalim vējjakā tūlīt izies skarbi. viņš vēroja ka vējjakas dzeltenais pleķis nozūd cauruma kurš bija betona žogā.

aiz žoga dzelzsbetona ēka ar izsistiem logiem un stikla blokiem atlikušo logu vietā nodeva padomju savienības sabrukuma vēsti. Niks pasvārstījās, tad izrāva austiņas un uzspieda avārijas dienesta numuru

T-krekls nozuda žoga caurumā.

-stulbais stulbais stulbenis

Niks metās pakaļ T-kreklam

-avārijas dienests, kāda ir jūsu situācija?

Nikam prasīja trīspadsmit sekundes izskaidrot situāciju. vēl divdesmit atkārtot atrašanās vietu burtu pa burtam.

- paklau, pasteidzieties, no tā T-krekla plūda vairāk adrenalīna nekā no sešiem pankiem mošpitā!

- ko lūdzu?

-vienkārši brauciet ātri!

Niks atradās pie cauruma žogā

-NELIEN!

Niks ignorēja uzstājīgo pavēli. adrenalīns uzbangoja asinīs, viņš izskrēja cauri žogam , pameta skatienu sānis.

šķiltavas kuras vējjakas nēsātājs bija virpinājis pirkstos atradās trīsdesmit metrus pa kreisi. tur bija redzamas pusizlauztas durvis kuras veda piecstāvu rūpnīcas administratīvajā korpusā. virs korpusa ieejas ķieģeļu krāsas vēstīja ka nams uzcelts 1966. gadā.

-to tik man vajadzēja. izgāzties caur sarūsējuša metāla un dzelzsbetona kāpnēm. Niks metā uz priekšu. sasniedzis kāpnes viņš leca pa trim pakāpieniem. no trešā stāva atskanēja skaļš brīkšķis. tad vēl viens.

laiks vēl bija. ēkā bija vismaz dažas neizlauztas durvis un šķiet ka vējjaka bija paslēpies kādā trešā stāva telpā. Niks ielūkojās trešā stāva gaitenī.

T-krekls atradās pašā galā. par nožēlu Nikam un vējjakam, atšķirība no lielākas daļas padomju savienības rūpnīcām šai kāpnes nebija abos korpusa galos, otrā galā melnēja lifta šahta kurā lifta domājams nebija jau gadus desmit. T-krekls mēģināja izsist durvis , vējjaka turēja tās no otras puses.

- Hei , Tu!

Niks ieaurojās.

T-krekls pārtrauca dauzīt durvis ar kāju un pastiepa durkli pret Niku.

-nečakarē man darbu, ja nē šefs uzliks tavu galvu uz mieta. tev te nav ko darīt, tinies!

- vecīt, es nezinu kas ir tavs šefs bet šurp brauc poliči. mēs visi trīs varam mierīgi pamest šo vietu, met to durkli šahtā un ejam ārā, tas puika tak neko nav izdarījis

-šefam pofig ko kāds ir izdarījis, polici nečakarēsies ar šefu. viņi zina kad deguns jātaupa. tinies kamēr ļauju, vēl jauksies man būs trofejā tavs mēslupods.

Niks juta ka deniņos pulsē. ja šim bija taisnība policija tiešām varētu neierasties. tātad vējjakam izies plani. lai cik ātri vējjaka skrēja, šeit visu izteica svars un spēks un T-krekls bija savus divdesmit kilogramus smagāks un gadus trīs vecāks par vējjaku.

-paklau, nu kam tev viņu ? ko tu ar to puiku darīsi, viņam tak jau tā no bailēm gals klāt.

-tu vēl esi te? klausies, es te neesmu lai diskutētu.

T-krekls pacēla durkli pret Niku. tad paspēra pāris soļus viņa virzienā.

-tinies

-nevaru

Niks vēroja T-kreklu. Iet prom tiešām jau bija par vēlu. T-krekls viņu diezgan ticams ka noķertu uz kāpnēm. viņš neatstātu liecinieku. Niks pats arī neatstātu liecinieku viņa vietā. pārdomas pārtrauca sirēnas skaņa.

T-krekla acis iepletās.

-kas? viņi laikam ir muļķi. Teitonis viņus izceps uz lēnas uguns. Teitonis... izceps mani uz lēnas uguns.

Niks nesaprašanā palūkojās uz T-kreklu. Tas savukārt lēnām kāpās atpakaļ

-eu, šahta!

T-krekls atmuguriski iekāpa lifta šahtā.

Niks no desmit metru attāluma lieliski dzirdēja plīstošas drēbes un lūstoša kaula simfoniju. viņš metās uz priekšu , pie šahtas malas viņš pavērās lejup. šahtā bija trīs betona bloki. T-krekls bija uzkritis uz armatūras stieņiem kuri rēgojas no betona. pāris no tiem bija caurdūruši viņa krūškurvi

- vecīt? viņš ir prom?

no telpas kuras durvis lauza T-krekls atskanēja balss

- tā varētu teikt. žmiegt viņš tevi nežmiegs

Nikam pēkšņi sametās slikti. viņš iespēra pa tuvākajām durvīm

dīvainas sagadīšanās pēc tieši viņam pretī atradās iespējams vienīgai veselais pods ēkā. Niks izvēmās.

ar drebošām rokām viņš meklēja kabatas lakatiņu, atrada pāris salvetes un noslaucīja lūpas. sāļa garša atgādināja asinis uz viņa mēles, rīkles sākumā dedzināja kuņģa skābe.

- kas par nah**? tu viņu tur nometi? vecīt?

-viņš noleca. viņš dzirdēja sirēnu un noleca.

Niks palūkojās pa logu blakustelpā. redzama bija autobusa pietura futbola laukums, ēka ar tagu un... policijas mašīna. pie mašīnas stāvēja sarkanmate. viņa strauji žestikulēja. ik pa laikam pametot ar roku tālāk pa ielu. policists ar kādu sazinājās pa rāciju.

-Tie nebija uz šejieni?

-nē. izskatās ka šis teica kā ir. poliči negrasījās ierasties.

- super sagadīšanās ka viņi tā te atbrauca ne? viens no miljona. diez ko ar viņiem dara sātana piegulētāja?

-ka tu viņu nosauci?

Niks pēkšņi sajuta sīvu smaku.

-paklau ... tu?

vējjaka piesarka. Niks ievēroja ka puisis, drīzāk puišelis jo bez bravūras nelikās ka viņam ir vairāk par piecpadsmit bija vai nu ļoti īpatnēji aplējies vai izpildījis senu aizsardzības mehānismu- ja esmu smirdīgs varbūt mani neēdīs.

-da labi, tinamies, ja tas ko šis teica ir taisnība, tas Teitonis var būt kur nebūt tuvumā.

Niks uzmeta skatienu puikam, tad palūkojas uz lifta šahtu, tad pagriezās , un, mēģinādams neievērot trīcošās rokas un vājumu ceļgalos devās uz kāpņu pusi. puika brīdi pakavējās, tad zosu gājienam līdzīgā gaitā sekoja viņam.

- paklau...

-ko?

-paldies ka glābi. viņš mani būtu novācis. simts punkti ka būtu.

Niks palūkojas puikam sejā. ciktāl Niks nojauta puika ticēja tam ko saka.

-bet kāpēc?

-viņš tikai man uzrūca kautko nesakarīgu un metās virsū. es izmuku kad viņš palaida manu rīkli sniedzoties pēc naža. ievilku šim pa kohones un šis mani palaida uz brīdi. muku cik kajas nesa

-uzrūca?

-asinis asins dievam. Niks palūkojās uz puiku.

šķita ka tam ir sevišķi neērti ja viņu vēro. Niks atcerējās ka visticamākais viņam ir kauns.

-nesatraucies, gan jau viss būs ok

puika pagāja garām sudraba šķiltavām kuras metājās zemē. Niks tas pacēla.

-pazaudēji?

- kad muku. nometu. domāju viņš varbūt apstāsies lai paceltu

-neapstājās...

-ņem sev. man nevajadzēs. simtu gadu negribu par smēķiem dzirdēt. tās ir labas šķiltavas. vecas. un labas.

Niks pastiepa šķiltavas puikam

-dārgas tak.

- nē. man ne. vecīt, tu man šodien dzīvību izglābi. man tagad tikai tā ir dārga.

Niks paskatījas uz šķiltavām. ieskatījās puikam sejā.

-kā tevi sauc?

-Zaks, čomi sauktu par začu vai začiju. bet man kautkā labak patīk Zaks.

-Niks. čomi mani nesauc citādi kā par Niku.

-es nu iešu... man... jādabū svaigi džinsi... zini...

-saprotu. laidies. un uzmanies.

Niks pie cauruma žogā pagriezās šosejas virzienā. policijas mašīna bija vēl turpat. kad Niks tuvojās sarkanmatei ta uzmeta viņam skatienu, palūkojas atpakaļ uz policistu un mierīgā balsī noteica ka viņai jau gan nekas vairāk neesot zināms par mašīnu ar kuru cietušais aizvests. esot notriekts un aizvests. Niks gāja tuvāk kad viņa apstādinaja viņu ar vienu skatienu un iegāja ēkā.

-kas noticis?

Niks iejautājās policistam kā to varētu darīt jebkurš garāmgājējs.

- notriekts cilvēks. negadījuma izraisītājs iecēlis to cilvēku mašīnā un aizvedis. nav zināms kāds modelis mašīnai, nav zināms numurs. citu liecinieku nav, visi darījuši kautko citu. degoša lieta bet pie velna te nav pat matu šķipsniņas uz asfalta, es nevaru pat īsti pierādīt ka negadījums ir noticis.

Niks palūkojās uz ēku ar tagu.

-kur tad visi bērni, visi pārejie?

-nu gan pajautāji puis. ir pulksten viens dienā. bernudārzā vēl diendusu guļ un tie kas nav dīkdieņi kā tu tie strādā. Niks ielūkojas pulkstenī. tiešām , bija tikai viens. viņš bija gatavs apzvērēt ka runajia ar T-kreklu stundu un vēl divas vēmis.

-smuks skuķis, kas tā bija?

Niks notēloja pec iespējas dīkdienīgāku cilvēku kura intereses ir tikai laika kavēsana

- eh, tevi jupis rāvis, smuka, tiesa, bet ja ir kaut viens čalis kurš viņai tiks klāt man liekas puse pasaules uzgavilēs tam brašulim un es pats izšaušu šampanietim korķi. vārdu gan neteikšu, nedrīkstu, tas ir pret likumu.

- varbūt varat pateikt kurā dzīvoklī jāzvana?

-ārpus tavas kategorijas puika. tici man.

policists aizgriezās tā norādīdams ka saruna beigusies.

brīdi vēlāk Niks pie ēkas atradās viens, policists mašīnu pagrieza pretējā virzienā un aizbrauca pilsētas centra virzienā.