teitonis [11] vismaz man liekas 11.1

kavēju, un pēc profila skatījumiem jau noprotu ka dažiem stāsts iepaticies. hei, jūs ziniet par kuriem ir runa, ir kvests! tātad es šobrīd atkal mētājos starp stāstiem , tagad mēģinu izdomāt- pabeigt teitoni vai iepazīstināt jūs ar jaunāko, sci-fi fantāzijas gabalu?

labi labi, pabeigšu teitoni. kaut kad šī vai nākamā gada laikā.

Uz pieres gulēja silta plauksta. Zem deguna otra plauksta turēja sarullētu un aukstā ūdenī izmērcētu dvielīti. Niks norija siekalas un sajuta šķebinošo asins garšu. Likās ka degunā kāds iepūtis kaut ko želejveidīgu. Viņš pašķielēja uz augšu kur nedaudz miglaina bija Alises seja.

- kas pie joda ir noticis ar manu degunu?

- nekas tāds ko nevarētu labot. Lauzts nav, kauli no nekā nelūst.

- no nekā arī asinis nesāk plūst vai ne?

Alises plauksta kura nupat gūlās uz pieres nozuda. Niks pamirkšķināja pāris reizes mēģinot fokusēties uz Alises seju. Tas joprojām bija problemātiski. Uz brīdi izdevās noķert veiksmīgāku skatu. Alise izskatījās nepierasti, skarbo caurubjošos skatienu bija nomainījusi apātiska izteiksme. Viņa neksatījās uz Niku bet kaut kur tālāk, istabas sienā.

Niks piespieda dvieli ciešāk pie deguna. Alise satrūkas kad viņš piecēlās sēdus. Uzmetis skatienu viņas sejai Niks nedaudz pasvārstījās, tad devās uz vannasistabu. Tur ieskatījies spogulī viņš noelsās. Krekls uz krūtīm bija gandrīz pilnīgi nostašķīts ar asins pilieniem, dvielis saukārt jau bija diezgan dziļi izmircis. Tāpat ar pie deguna piespiestu dvieli Niks aizgāja uz virtuvi un no izlietnes apakšas paņēma ožamā spirta pudelīti. Uzpilinājis pāris pilienu uz vates pikuča viņš to piegrūda pie deguna un struaji ievilka gaisu nasīs. Amonjaks apdedzināja deguna gļotādu un asinis daudz straujāk sarecēja. Pec īsa brīža Niks varēja bez sevišķām bažām noņemt vates kumšķi un nomazgāt seju kur vietām mazi pirksti bija atstājuši asiņainus nospiedumus. Niks palūkojas uz kreklu, tad novilka to un iemeta bļodā kurā ielēja palielu daudzumu auksta ūdens un mazgājamo līdzekli. Kreklu atstājis bļodā Niks noslaucīja dažus asins pilienu no kakla ar auksto dvieli ko Alise bija izmantojusi kā kompresi.

- piedod ka es tevi tur ievilku, man nebija tiesību..

Alise pa pusei durvju aizsegā ierunājās. Niks paskatījās uz meiteni. Viņas rokas joprojām klāja nu jau apžuvušas asins plēksnes, sejā bija iegūlusi sāpju pilna izteiksme.

- nāc, nomazgā rokas. Un nepārdzīvo, esmu liels puika, ja es būtu gribējis atteikties es to būtu darījis.

Niks jutās apjucis ne tikai situācijas kurā atradās dēļ bet milzīgā domu apjoma kurš traucās caur viņa galvu. Viņu tiešām Alise bija ievedusi savā apziņā, savā prātā, ēkā kura viss likās taustāms un dzīvs, doma ka Alises prāta daļa bija arī parādība kura atradās istabā kurā Alise meklēja atslēgu radīja bazas lai neteiktu vairāk. No parādības teiktā, izmestajiem vārdiem, tā kāda bija tās darbība vispār Niks nojauta notikumu gaitu kāda bija novedusi pie Alises nokļūšanas slimnīcā. Prātā jaucās līdzcietība un žēlums. Un kaut kur dziļāk naids pret vīru kurš sevi dēvēja par teitoni bija pieaudzis līdz apmeram kad tas vairs nebija neivērojams. Ja līdz šim Niku šī situācija biedēja un Teitonis likās neizprotams un baiss tad tagad Niks izprata vismaz vienu personības šķautni šim pretiniekam un saprata ka ar visu savu būtību to nicina. Alise paspēra pāris soļus , pameta skatienu uz Niku un apsēdās uz vannas malas. Rokas viņa saspieda starp ceļgaliem. Niks bezspēcīgi nokara rokas. Viņu biedēja tas pie kā saruna sākusies varēja nokļūt, ar kaut kādu savas apziņas daļu viņš nojauta kāds būtu temats.

Viņš uzlika roku Alisei uz pleca, tad apsēdās blakus viņai uz vannas malas.

- es nezinaju ka tas beigsies tā kā tas beidzās.

Alise nepaskatījās uz Niku kamēr runāja, viņa sēdēja nodurtu galvu un uz augšu sarautiem pleciem.

- un arī es nezināju, bet viss ir beidzies pietiekami labi lai nebūtu ļoti slikti.

Alise pagriezās sēdus tā ka nu viņa bija puspagriezienā pret Niku, ar to pašu aso skatienu viņa iecirtās Nika sejā.

- ko tu šobrīd domā? Par to ko tu pieredzēji... tai istabā?

- domāju ka esmu jauniņais fizikas klasē. Es neko nezinu par to pasauli ko es redzēju, bet ne jau par to ir runa.

Alise klusēja tikai joprojām skatījās Nikam acīs.

- runa ir par to ko sacīja tā parādība. Pieņemu Teitonis, tava prāta daļa bet tāds kādu viņu sastapi tu. Es nezinu kas notika tai vakarā kad viņš tev uzbruka Alis, bet es nojaušu un tas man liek just tev līdzi un nicināt Teitoni.

Viņš apdomājās, tad uzlika roku Alisei uz pleca.

- tas ko tu darīji, mēģinot tikt galā ar tām atmiņām bija tikai pareizi. Bet varbūt ka reizēm sāpīgām lietām jāļauj... nogult, nu, kad sāpes vairs nav tik asas atmiņas par tām izbalē.

Alise uzlika plaukstu uz Nika rokas. Niks pagrieza roku otrādāk un meitenes plauksta pazuda nedaudz lācīgajā garpirkstainajā plaukstā.

- un kad pienāks laiks viņš par to samaksās. es nezinu kad nedz kur bet viņš par to ko nodarīja tev atbildēs.

Alise atvilka plaukstu atpakaļ strauji, ka izbiedēta.

- tu nedrīksti viņam tuvoties! Tu to nespēj, es nesaku ka tu esi vājš bet viņš ir... viņš ir tik stiprs ka es nekad mūžā viņam līdzīgu nevaru atminēties. Un es nerunāju par fizisku spēku, viņam pie tāda jaķeras tikai tad kad citādi viņš nespēj. Bet spēj viņš tik daudz. Nemēģini viņu atrast, nemēģini viņam atriebties, apsoli man ka nemēģināsi!

Niks atbildēja Alises skatienam. Viņa bija neapšaubāmi pārliecināta ka viņam nav izredžu ja sadursme ar Teitoni tiešām notiktu. Un baidījās par to kas ar viņu notiktu.

- Alis, tu par mani zini ļoti maz. Varbūt ka tu zini cik liels ir viņa spēks bet ja es kaut ko nolemju izdarīt es arī to izdaru. Ir lietas ko jādara, atceries Rogu slimnīcā? Pret varmāku jāstāv, un jānostāv. Viņa tev teica ka mēs būsim kā dzirnakmeņi, ka tev jāturas lai mēs tevi nesamaltu. Un man viņa teica ka varbūt ka es varu šo uzveikt. Varbūt ka manas izredzes nav nemaz tik sliktas mazo putnēn.

- Roga ir bezjūtīga. Viņas padomam viena cena, gads klāt viņas vecumam bet tev tas var maksāt dzīvību. Tu manis dēļ to vēlies darīt? Es tev apsolu, tad ja tu meklēsi Teitoni lai viņam atriebtos es pazudīšu un tu nekad mūžā vairs mani neredzēsi!

Alise atgriezās pie noteikta toņa. Viņas balss nedaudz drebēja un pacēlās par pus toni spalgāka. Tai pat laikā kautkur dziļāk tā drebēja. Niks noprata ka viņa ir tiešām nobažījusies.

- Bet tas taču tā nedrīkst palikt. Kāpēc tev no viņa tik ļoti bail?

-apsoli man ka nemeklēsi viņu?

- Alis, es...

-Apsoli!

Niks pamanīja Alises acīs pirmās asaru zīmes, tad viņa strauji novilka plaukstu pār uzacīm un asaras nozuda. Viņa joprojām stingri skatījās viņam acīs.

- Es... apsolu.

Alise novērsās.

-piedod ka es tā uzstādu noteikumus. Bet tas nav tā vērts. Atriebties viņam par to ko viņš izdarīja būtu dot viņam to kāpēc viņš to darīja. Viņam vajadzēja tevi, nevis mani. Un tevi viņš dzīvu neatstās.

Niks piecēlās no vannas malas. Alise ar nodurtu galvu pastiepa roku un viņš satvēris to pievilka meiteni sev klāt. Tad uzlika rokas uz pleciem un nedaudz iesēdies ceļgalos ieskatījās viņai acīs no apakšas uz augšu kamēr viņa joprojām skatījās kaut kur uz pēdu pusi.

- es apsolu ka es viņu nemeklēšu. Un es saprotu.

Alise pagriezās un atgrieza izlietnē ūdeni. Tad, jau kuro reizi mazgājot no rokām asinis sāka dungot Muse Supermassive Black Hole.

- ā un ieej dušā Nik. Tev sarkans šur tur palicis.

Niks neartikulēti norūca kaut ko kas atgādināja- cik tad var.

Pēc pusstundas Alise gulēja Nika gultā. Niks pats sākotnēji bija vēlējies iekārtoties uz dīvāna taču Alise brīdi vērojusi viņa mēģinājumus iekārtot gultasvietu uz dīvāna, kurš neapšaubāmi viņam bija par mazu, iegalvoja viņam ka nesatrauksies arī ja viņš atradīsies savā gultā ar noteikumu ka sega gan katram būs sava.

Niks gulēja vaļā acīm. Smalkais augums turpat blakus likās mierīgs taču meitenes plakstiņi un sejas izteiksme lika noprast ka neko patīkamu viņa sapņos nepiedzīvo. Viņš ieskatījās pulkstenī. Bija divi naktī.Niks pasvārstījās starp domu ka varētu Alisi pamodināt , tad piecēlās un devās uz virtuvi.

Alise bija ieņēmusi tējas plauktu triecienā – viena blakus otrai rindojās tējas paciņas. Niks paņēma melnās tējas iepakojumu, pagatavoja krūzi tējas un iztukšoja to pārlasot uz kafijas bundžas sarakstīto pagatavošanas kārtību visās iespējamajās valodās.

Atgriezies istabā Niks uz brīdi iededza gaismu. Tad pasmaidīja. Alise bija cieši aizmigusi bet sega bija noslīdejusi no viņas pleciem. Uz meitenes lāpstiņām bija uztetovēti enģeļa spārni. Viņš piegāja pie gultas un sakartoja Alises segu. Meitene sakustējās, tad satvēra segas augšējo malu un piespiedusi to pie zoda pasmaidīja. Īsu brīdi Niks vēroja meitenes smaidu, tad ielūkojas pulkstenī un prātīgi ierāpās atpakaļ savas gultas savā gultas pusē.