sveiki. ielikšu arī kādu savu dzejolīti. (:
kritiku, lūdzu, komentāros.
Tas nepalīdz.
Tas nepalīdzēja ne tev, ne man.
Tas nepalīdz ne tagad, ne citreiz.
Tas nepalīdzēs ne rīt, ne vēlāk.
Tas nepalīdzēja.
Tas nepalīdz ne tagad, ne citreiz.
Tas nepalīdzēs ne rīt, ne vēlāk.
Tas nepalīdzēja ne tev, ne man.
Tas nepalīdz.
Tas nepalīdzēs ne rīt, ne vēlāk.
Tas nepalīdzēja ne tev, ne man.
Tas nepalīdz ne tagad, ne citreiz.
Tas NEPALĪDZĒJA, TAS NEPALĪDZ UN NEKAD NEPALĪDZĒS.
Ja vien Tu pats, kaut ko izdomāsi,
sapratīsi un pārdomāsi,
Ko darīt lai šis Tas,
palīdz tev viens pats.
To izdomāt nav grūti,
tieši tāpēc tev ir smadzenes un galva uz pleciem.
Bet ne visi to zina, proti,
šie cilvēki vecie,
kam tu savas bēdas katru nakti izraudi uz pleca,
nenojauzdams, ka arī viņam tādas ir.
Bet tev tas nerūp.
Jo tev nav Tas.
