Mēs ievēlāmies iekšā korpusa kāpņutelpā. Es nespēju beigt smieties, un Daniela apņēmīgā dziedāšana mani smīdināja vēl vairāk. Mēs aizvilkāmies līdz mūsu dzīvokļu durvīm. Mans puisis skumji ieminās
-Laikam šeit mēs šķiramies šovakar, jā?
-Nu, pa mājām ir jāiziet. Bet tu vēlāk vari atnākt ciemos, ja tu vēlies...
-Ja es vēlos? Es vēlos, un kā vēl! Tur nav jautājumu.
-Awww.
Es no visa spēka apķēru savu mīļo Betmenu un mēģināju uz pirkstu galiem stiepjoties aizsniegt viņa lūpas. Viņš iesmējās un pieliecās zemāk, maigi noskūpstīdams manas nosalušās lūpas.
-Tiksimies vēlāk, mīļā.
-Atā, Betmen, haha.
Viņš pamāja un iegāja savā dzīvoklī. Es nopūtos un iegāju savā. Mans tētis sēdēja virtuvē pie galda un lasīja kaut ko savā IPadā. Es noklepojos un viņš atrāvās no lasītā un apskāva mani
-Sveika, mana klaidonīte. Kur tad tevi šodien nēsāja apkārt?
-Čau tēti, es šodien biju uz šūpolēm.
Tētis mirkli klusēja un tad atbildēja
-Tu rādiji tās Mateja dēlam, ja?
-Jā, viņam ļoti tur patika.
Es ielūkojos mana tēva sejā. Viņa acis saasarojās un viņš ievilka dziļu elpu. Es redzēju, kā viņa plaukstas trīc
-Tēti, lūdzu, neraudi... Tēti, dzirdi?
Tētis norausa asaras no vaigiem
-Es neraudu, mazā. Vienkārši es vēl nespēju aizmirst viņu, saproti?
-Tēt, mēs viņu nekad neaizmirsīsim.
Es iesēdos tēva klēpī un apskāvu viņu. Es tikai tagad atcerējos, ka tik ilgu laiku nebiju viņu šādi samīļojusi. Un viņš ilgu laiku nebija atcerējies.
Pēkšņi kāds pie durvīm pieklauvēja, un ienāca iekšā. Tas bija Matejs un Daniels, viņi skaļi smējās un ienāca virtuvē. Daniela tētis skaļi sauca
-Čau, čau, čau visiem, mēs šodien ejam uz boulingu vai kā?
Mans tētis uzreiz piecēlās, paspieda Mateja roku un smējās
-Protams, šodien vajag atpūsties, pareizi, bērni?
Bērni, pff. Mans tētis darīja tieši tāpat kā es-nekad un nevienam no malas nerādīja savas skumjas. Viņš uzlika priecīgo masku, it kā nekas nebūtu noticis un dzīvoja tālāk, kaut gan iekšēji viņa dvēsele bija sagrauta.
-Eu, Džer, dzirdi, mans puika esot tavas meitas kavalieris tagad, hahaha!
-Es nebrīnos Met, tas jau bija gaidāms! Hahaha.
Es izbrīnīta lūkojos uz Danielu. Viņš pateica savam tētim, ka es esmu viņa draudzene? Cik mīļi!
-Nu, Amēlij, taisies, ejam ripināt bumbas.
Es ieskrēju istabā, ātri sāku vilkt nost slapjās drēbes. Pēkšņi durvis atvērās un Daniels smaidīja
-Hei, tev neviens nav mācījis klauvēt?!
Puisis ieraudzīja mai ģērbjamies un ātri aizsedza acis.
-Sorry! Es nezināju, atvaino Amēlij!
Es ātri uzrāvu sausas bikses un smējos
-Ver tak acis vaļā, es neesmu plika.
Daniels uzsmaidīja, paņēma mani aiz rokas un mēs gājām pēc virsdrēbēm. Es īsti negribēju spēlēt boulingu, bet man arī nebija izvēles.
Tētis izdomāja iet ar kājām, lai izrādītu jaunajiem draugiem apkārtni. Mēs gājām garām Starbucks, un tur stāvēja Kellija ar savām draudzenēm. Viņa redzēja, kā Daniels tur manu roku un nikni nolūrēja. Haters gonna hate, lol.
Mēs iegājām ēkā un tēti gāja pie kases noīrēt kādu celiņu. Mans puisis mani apskāva un jautāja
-Tu jūties labi?
-Jā, ejam, tētis māj.
Tēvi ripināja straikus vienu pēc otra, es tikai neveikli centos izmest bumbu no rokām. Arī Danielu bija paķēris azarts un viņi visi trīs ārdījās pa zāli kā trakie. Beigās man apnika un es sēdēju malā, zīmēju ķeburus punktu lapās.
Kad beidzot spēle bija beiguses un mēs devāmies ēst, manam tētim iezvanījās telefons
-Jā?
Sekoja gara pauze un mans tētis tikai izdvesa piekrītošus mhm.
-Mēs tulīt būsim uz vietas, jā, uzredzēšanos.
Tētis pamāja uz Mateju
-Jābrauc uz bāzi, ir problēmas. Bērni, piedodiet, bet vakars jums jāturpina pašiem.
Daniels apķēra mani un atbildēja
-Nekādu problēmu, mister K.
Matejs piebilda
-Jūs tikai pieklājīgi, sarunāts?
Mēs abi klusējot pamājām. Mūsu tēvi pameta ēku un Daniels pagriezās uz manu pusi
-Ko daram tālāk?
-Ejam mājās, lūdzu.
Pusis pamāja un mēs devāmies ārā. Ārā bija auksts un pa muti nāca dūmi, kā pūķim. Daniels turēja manu plaukstu un mēs klusējot pietuvojāmies centram. Kellija vēljoprojām stāvēja ar savām draudzenēm un ieraugot mūs iesaucās
-Eu, Amēlij un Dan, panākat šurp!
Es tik ļoti negribēju iet, bet neko neteicu un mēs abi pienācām pie viņas bara. Viņa apskatījās uz mūsu sadotajām rokām un iespurdzās
-Jūs kopā, čabulīši?
Daniels iesmējās un atbildēja
-Jā, konfektīt.
Meitenes ķiķināja, bet man gan smiekli nenāca.
-Nu, tad turaties, želejbonbongas.
-Mhm.
Es steidzīgā gaitā devos prom un Daniels pamanīja manu sasteigto gaitu.
-Tev viss kārtībā?
-Jā, es jau teicu, man tikai salst.
Mēs ienācām manā dzīvoklī, atstājām virsdrēbes koridorī uz pufa un Daniels klusi iesoļoja manā istabā.
Es iegāju vannas istabā un aizvēru durvis. Es ieskatījos spogulī un pašķīru matus, tur, uz manas galvas slēpās rēta.
Labi, jāatzīstās, ka es biju samelojusi par to, ka man šeit viss ir bijis ideāli. Pašā pirmajā gadā šeit es saķēros ar Kelliju, puiša dēļ. Viņa mani pagrūda un es pārsitu galvu. Mēs izlīgām mieru un bijām labas draudzenes, bet tad viņa iestājās karsējmeitenēs un mūsu draudzība beidzās. Un tagad es atkal esmu sākusi baidīties no viņas.
Es iegāju savā istabā un Daniels gulšņāja pa manu gultu. Es ierāpos savā gultā un ieritinājos puiša apskāvienos. Viņš klusi dungoja Mumford&Sons dziesmu "Home", tā man ļoti patika.
Viņš pārtrauca dungot un pieliecās pie manām lūpām. Es tās maigi noskūpstīju un Daniels mani sagrāba ciešāk, uzvēla sev virsū un es iespiedu manu galvu viņa krūtīs, ieelpojot viņa smaržu. Es atlaidu domas par Kelliju un ļāvos puisim mani nomierināt, dungojot man dziesmas.
LAIMĪGU JAUNO GADU ♥
