Es lēni tūļājos ārā no autobusa, Daniels mani nepacietīgi gaidīja ārpusē. Viņš strauji mani paķēra aiz rokas un skriedams vilka uz skolas durvīm.
-Ātrāk! Nananananana, Batmaaan!
-Hahaha, pagaidi, tak izbēēēēidz!
Es mēģināju atvilkt elpu, kamēr Daniels pie komendantes Dītrihes saņēma savus dokumentus un stundu plānu.
-Skolas karti vajadzēs, jauniņais?
Puisis apķer mani ap vidukli, pabužina manus matus un bezrūpīgi atbild
-Nē, paldies, es ar gidu! Hahaha
Es iemetu acis viņa stundu plānā. Viņam visas stundas, klases un skolotāji sakrīt ar mani. Yeeeah! Es gribēju teikt, dīvaini.
-Nu koāā, kāda ir mana pirmā stunda šodien?
-Mums, tu gribēji teikt. Matemātika, fūūūūjj.
-Man tāāāā patīk matemātika! Iepriekšējā skolā es biju teicamnieks matemātikā.
-Nopietni? Es ciest nevaru matemātiku.
-Neuztraucies, ar mani tev matemātika iepatiksies, hahaha. Lol.
Mēs iegājām klasē, un Daniels nekļūdīgi iesēdās manā solā pirms es tajā vēl biju apsēdusies. Kā viņš zināja, ka es tur sēžu?!
Pie manis pienāca Semija un Kima. Meitenes mani aši apskāva un sāka izjautāt mani par manu kaimiņu
-Kas tad tas par puisi, ko? Hihihi.
-Daniels, mans jaunais...kaimiņš.
-Glīts kaimiņš tev, hehe. Kā tev viņš patīk?
-Nu, tāāā... Viņš ir jauks, hehe.
-Tu joko? Viņš ir tavs tips!
-Ha, ko? Kopš kuriem laikiem man ir viens noteikts "tips"?
Meitenes pievienojās maniem smiekliem. Es palūkojos uz Danielu. Viņš jau runājās ar Timiju un pārējiem, kā lai pasaka, nūģīšiem. Izklausās, ka viņi runā par trigonomoetriju vai kaut ko tādu. Nu jā, par to matemātiku viņš nemānījās.
Noskanēja zvans, es iesēdos solā un nopūtos. Daniels apčubināja mani un atvēra kladi melnos vākos.
Skolotāja Hačere ieskrēja klasē, žigli nometa mapes uz galda, sakārtoja matus un nostājās klases priekšā.
-Čau, čau. Dzirdēju, ka jums klasē esot jaunpienācējs. Nāc priekšā, iepazīsimies, hehe.
Daniels veiklā, vieglā solī izskrēja klases priekšā un sāka smieties
-Čau, es esmu Daniels Klīrvoters un man patīk matemātika, haha. Es jebkurā brīdī būšu priecīgs palīdzēt ar ko varu.
Kellija no aizmugures pajautāja
-Tu esi brīvs, mazais? Hahaha
Grr. Daniels iesmējās un atbildēja
-Es esmu brīvs puisis, bet tas nenozīmē, ka pieejams, heh.
-Paldies Daniel, sēdies lūdzu. Atkārtosim mazliet no trigonometrijas, ko mēs ņēmām cauri pagājušajā stundā. Atveriet grāmatas 178 lapā..
Hačeres kundze ir jaunākā no skolotāju kolektīva. Viņa ir jautra un diezgan stilīga, viņa vismaz zin, kas ir IPad. Tikai priekšmetu viņa ir izvēlējusies nejēdzīgu.
Mans sola biedrs cītīgi konspektēja skolotājas vārdus, bet es zīmēju visādus kleksīšus un ķeburus klades aizmugurējās lapās. Šodien varu mierīgi elpot, jo nerēķinām piemērus, tāpēc izsaukšana pie tāfeles man nedraud.
Šonedēļa ir saīsināta Ziemassvētku dēļ, tāpēc stundas notiek tikai līdz pusdienām, jo visiem ir jāgatavojas noslēguma pasākumam nākamnedēļ. Es izrauju lapas stūri un skricelēju zīmīti draugam
Šdn st. tikai līdz pusd.
Varbūt pēc aizejam uz Starbuckiem?
Iedunkāju puisi un padodu zīmīti. Viņš ātri pārslēdzās no klades un mazo, robaino lapeli.
Es iedomājos par to pašu :))
Daniels man gaiši uzsmaidīja un uzlika savu plaukstu uz manas.
-Pieraksti kaut ko, pirmdien pēdējā ieskaite.
Klusi pasmaidīju atpakaļ. Eh, cik nejauks atgādinājums jaukā brīdī.
