Visas meitenes sarunājām tikties pie Eivorijas, lai sapucētos un sagatavotos ballītei. Puiši palika pie Daniela, jo viņiem bija jāaizkavē Daniela vecmamma, lai viņa nepamanītu manu prombūtni.
Eivorija drudžaini izmeta veselu čupu drēbju uz gultas un teica
-Izvēlaties jebko!
Pati Eivorija bija melnā kleitiņā ar fliteriem, žaketē un kedās. Tumši zilā hūte savaldīja viņas garos, taisnos un blondos matus, kas elektrizējās uz visām pusēm. Man viņa savā ziņā atgādināja Bleiku Laivliju, nezinu kāpēc.
Semija un Amanda uzvilka ļoti līdzīgus šifona svārkus, kas piegūla viņu kalsnajām figūrām un lika izskatīties pēc trauslām porcelāna lellītēm. Savukārt es izvēlējos šortus, t-kreklu un kedas, neko pārāk uzkrītošu, bet ērtu.
Kamēr es ģērbos, meitenes krāsojās un taisnoja matus, pieskaņoja aksesuārus... Es tikai veikli uzšņāpu melno laineri, tušu un izķemmēju lokainos matus, man bija vienalga, kā es izskatos.
Puiši beidzot mūs sagaidīja un mēs izgājām pa durvīm, lai izvairītos no Eivorijas mammas, jo pēc pašas meitenes teiktā, viņas māte izdarīs jebko, lai mēs uz to ballīti neaizietu.
Interesanti, vai mans tētis zināja, ka es eju uz ballīti? Un pat ja zinātu, viņam būtu vienalga, jo es tieku uz jebkuru pasākumu ārpus mājas, ar to man nekad nebija problēmas. Apjautu, cik sen nebiju runājusi ar tēvu. Tas mazliet sāpēja, bet tad es atcerējos Hačeri un visus notikumus un ātri vien sāpes pazuda nebūtībā.
Gājām pa tukšajām ielām. Tās bija pārāk tukšas Jaungada naktij. Bet visticamāk visi cilvēki jau bija Kellijas mājās, apdzērušies dejoja pa viņas lielajām istabām.
Arī mēs bijām pietuvojušies pie gaišās, divstāvu mājas, no kuras skanēja mūzika, kaut logos valdīja tumsa. Kunģa saturs apgriezās otrādāk un es nervozēju. Iepriekš biju gājusi uz ballītēm, bet šoreiz nervi nelikās mierā ne sekundi.
Visi kopā piegājām pie durvīm un es paspiedu Daniela roku. Viņš paskatījās uz mani un viņa acīs es redzēju trulu tukšumu. Viņš klusos smieklos izdvesa
-Nomierinies, viss būs labi.
Tā vēlējos, kaut spētu viņam noticēt, bet mans ķermenis ar katru šūnu kliedza pretējo.
Piespiedu durvju klinķi un manu acu priekšā pavērās pilnīgi atšķirīga pasaule no ārējās-tumsa, skaļi un ideāli basi, kas sitās cauri sirdij, piesmacis gaiss. Visapkārt redzēju skolas biedrus, tikai viņi likās dīvaini jautri, drūmās skolas sejas aizstāja plaši smaidi un smiekli. Nezinu kāpēc, bet man te patika. Viss likās tik nepiespiests, brīvs. Laimīga atmosfēra.
Nepaspēju palūkoties apkārt, kad manas draudzenes jau pameta mani, ievijoties pūlī un bezrūpīgi dejojot, tiecās pēc pudelēm. Puiši aizgāja uz mierīgo stūri, kur puiši sēdēja uz dīvāna un sūca aliņu. Ar mani palika tikai Daniels.
Pie mums pienāca pati nama māte, kura jau bija pamatīgi iereibusi. Vēl nesen iztrūkušo zobu vietās tagad mirdzēja spilgi balti zobi. Viņa apmetās mums ap kakliem un spiedza
-Laimīgu Jauno Gadu, sekserīši! Jūtieties kā mājās, ņemiet visu ko vēlieties un visas istabas ir brīvas, ja jūs saprotat, ko es domāju.
Tā viņa aizstreipuļoja prom kaut kādā virzienā un mēs ar Danielu ievirzījāmies tālāk telpās. Mans puisis bija ļoti mierīgs, gandrīz apātiski miegains, bet varbūt tās bija temperatūras sekas.
Pēkšņi puisis atdzīvojās un pagrābdams mani aiz rokas, ievilka mūs tālākā istabā. Viņa atlētiskā roka paķēra melnu pudeli un pielika to pie mutes. Pēc tam pudele stiepās manā virzienā, es to pagrābu un ietecināju sevī neapdomīgi lielu malku šķidruma.
Ballīte jau bija iekarsusi līdz tādam līmenim, ka lielākā daļa cilvēku neapjausa savas darbības, manas draudzenes ieskaitot. Amanda ļoti atklāti izrādīja savas sajūtas pret Timiju un pēc kāda laika es redzēju viņus streipuļojam uz otro stāvu. Nu jau pudeles manā un Daniela virzienā nāca viena pēc otras un mēs to izmantojām.
Pēkšņi Kellija uzrāpoja uz galda un iebļāvās
-Spēlēsim Septiņas Minūtes Debesīs! WOOOOOOO!
Cilvēki atbalstīja viņas ideju ar skaļu spiegšanu. Es nezināju, kas tā ir par spēli, tāpēc vērsos pie ie...pārreibušā Daniela
-Kas tā par spēli?
-Puiši saliek savas mantas cepurē, meitenes lozē, kura mantu tu dabū, ar to tu mīcies skapī septiņas minūtes, wooooooooo!
Abi sākām tizli rēkt un Kellija staigāja pa istabu, lasīdama cepurē puišu mantas. Daniels pelēkajā galvassegā ieslidināja savu garastāvokļa gredzenu, kas jau labu laiku nedarbojās, stāvēdams vienkārši melns.
Turpinājām sēdēt dīvānā un pēkšņi mani aiz rokas sagrāba Kellija un Tifānija
-Nāc, lozē mantu no cepures, hahahaha!
Sāku smieties un sekoju meitenēm cauri pūlim. Viņas aizsedza man acis un es iebāzu roku cepurē un sāku čamdīties. Sajutu prezervatīvu paciņu un novācu roku no tās, iedomājoties par to meiteni, kurai neveiksies. Turpināju klejot pa mantām ar plaukstu.
-Nu, beidz čammāties! Skaitu līdz trīs un izvelc kaut ko! 1...2...3
Izņēmu roku no maisa un pastiepu atrasto priekšmetu. Kellija sāka smieties un aizgāja sameklēt cilvēku, ko es izlozēju.
Tifānija pavadīja mani uz līdz lielajam skapim un atvēra durvis. Tas bija tumšs un putekļains, a man kaut kā bija vienalga. Ierāpos un apsēdos.
Tad kādu citu iegrūda iekšā, viņš aizķērās aiz mana ķermeņa un nokrita man virsū.
Durvis ar skaļu troksni tika aizbultētas no ārpuses. Tad sekoja apslāpēta balss
-WOOOO! Septiņas minūtes sākas tagad!
Atspiedos pret skapja muguru un rēcu. Tad es sajutu kādas lūpas uz mana vēdera un sāku smieties vēl skaļāk.
-Kas tu esi?
Atbildē saņēmu vēl bučas, kas virzījās uz augšu. Turpināju smieties
-Nu, beeeidz, man kut, kas tu esi, jopcvai?
Svešinieka lūpas pieskārās manējām un es vienā mirklī sapratu, ka tas bija Daniels. Ieelpoju un čukstēju
-Betmen, tas tu?
-Nanananana, Batmaaan, nanananana, Batmaan!
Jutu puiša smago elpu uz mana kakla un pati sāku elpot straujāk. Rokas klejoja pa ķermeņiem un apreibuma dēļ lūpas klīda garām drauga lūpām.
Kad viss sāka strauji iekarst, es dzirdēju klauvēšanos pie durvīm.
-Lienat laukā, laiks beidzies!
-Bāāāāc, ātri gan tas laiks paskrēja, damn!
Abi nosarkuši izlīdām no skapja un visi applaudēja un ūjināja. Es mazliet apmulsu un tad Daniels mani pagrāba aiz rokas, smiedams
-Nāc, būs jautri!
Viņš mani aizvilka otrajā stāvā uz vannas istabu. Domāju, ka turpināsim skapī iesākto, bet kad viņš atvēra durvis, es vīlos. Bariņš man zināmu puišu sēdēja uz grīdas un vannā, kūpinādami kāsi. Daniels ielūkojās manās acīs
-Vai es drīkstu mazliet, lūūūūdzu?
-Protams! Es arī gribu...
Puiša smaidu pēķsni aizstāja naidīgs skatiens
-Nē!!! Tu nemēģināsi pīpēt zāli, lūdzu.
-Pff, kāpēc gan? Tu vari, es nē?
-Amēlija, tas nav priekš tevis!
-Ar ko es esmu sliktāka par tevi?
-Tu neesi!
-Tad es pīpēšu!
-Nē!
Sadusmojos, izrāvu manu roku no puiša stiprā tvēriena, apsviedos un aizgāju. Noklempuroju lejā pa trepēm un izrāvu no Samantas rokas pudeli, un vienā tempienā izdzēru to sausu.
-Eu, eu, eu, nomierinies taču! Kas notika, kur Daniels?
-Man piekāst, ejam dejot!
-Nu nedzen, vai jūs sastrīdējāties? Par ko?
-Viņš sēž tur augšā un kūpina kāsi, a man neļauj!
-Ko? Kopš kura laika tu pīpē zāli?
-Es nepīpēju, gribu tikai pamēģināt!
-Nu gan viņš ir nejauks, pats priecājās, tev neļauj!
-Nu ja, nu!
-Ai, neņem aubē, maucam dejot.
Abas aizgājām un sākām ārdīties pa deju placi, lēkājām apkārt kā negudras. Pēkšņi aizdejojoties mēs pārvēlāmies pār dīvāna malu un iekritām klēpī kaut kādiem puišiem, tie bija Kevins un Džošs.
-Ohoho! Meitenes pašas rokās krīt! Hahaha, labvakar dāmas.
-Čau puiši, mēs mazliet aizdejojāmies ne tajā virzienā.
-Jūs esat pareizajā virzienā meitenes, hehehe.
Puisis, kas turēja mani, apķēra mani ciešāk un atlaida savu galvu uz mana pleca. Mēs abas ar Samantu smējāmies un runājām bezsakarīgas lietas, bet puiši par mums smējās.
Sajutu, kā kabatā novibrē telefons. Izlauzos no puiša klēpja un nokritu zemē pie dīvāna uz dibena. Iesmējos un mēģināju izburtot īsziņu no Daniela
Naac auGš...
Palūkojos uz Semiju, viņa jau bija aizņemta ar puišiem, tāpēc piecēlos un steberēju augšup. Atvēru durvis un ieraudzīju Amandu un Timiju, ūūūps, laikam sajaucu istabas. Atvēru otras durvis, tās bija pareizās. Uz grīdas sēdēja puiši, arī Daniels. Vannā gulēja Eivorija. Telpa bija pilna ar smaržīgiem dūmiem un visi smejās. Es aizvēru durvis un ierāpos vannā pie Eivorijas. Viņa pasniedza man paštītu cigareti
-Ir labs, hahaha!
***
Atvēru acis un apjausu, ka Eivorija ir piesūkusies pie manām lūpām. Visi puiši lūkojās ar atvērtām mutēm un Daniels berzēja acis. Skūpsts beidzās un mēs abas sākām smieties.
Puiši klapēja pa Daniela muguru un rēca
-Tu laimīgais nelieti! Hahaha!
Pēkšņi aizskrēju. Lejas stāvā bija tumšs, skanēja kaut kāds lēnais dubstep gabals un acīmredzot visi šeit bija pa divi un horizontāli.
Iegāju virtuvē un sāku tukšot pudeles ar kaut kādiem puišiem.
Sajutu, kā manā ķermenī viss šis daudzums sāka kāpt augšup, tāpēc piegrūdu roku priekšā mutei un aizskrēju prom uz vietu, kur mēs pīpējām. Skats sokēja manas miglainās acis-Kellija bija uzrāpusies uz Daniela un piesūkusies viņam. Atlaidu plaukstu no mutes un pūtu lielu šalti viņu virzienā. Asaras sāka nevaldāmi tecēt un es rīstīdamās raudāju. Galva reiba un es jutu, kā sāk pazust atmiņas par šo vakaru. Izskrēju pa durvīm, prom.
Steberēju pa augšstāva koridori un atvēru kādas istabas durvis. Ievēlos gultā, kas stāvēja man priekšā un vēlējos, kaut es spētu nomirt. Pēkšņi kādas rokas braukāja pa manu muguru un es ļāvos svešajiem glāstiem mani mierināt.
