Parasti es neglūnu uz cilvēkiem. Nu.. vismaz ne tik ilgi, lai pati sāktu justies neērti. Parasti tas bija pāris sekunžu skenēšanas gājiens, varbūt vēl atskatījos, kad biju pagājusi garām. Bet tagad tā nesanāk. Es nevaru novērst acu skatienu no viņas. Sanāk tā, ka es nopētu kādu konkrētu laukumu, paskatos kur citur, un atkal esmu piekalta viņai.
Meitenes mati ir visai gari, vēja skaisti plīvo, saulē atspīd neskaitāmos brūnos toņos. Tik dzīvīgi.
Neviļus apskatu savus rudos (no balināšanas), sausos matus. Nav smuki. Man reiz ir jāizdomā kādā krāsā gribu savus matus, jo šitā tālāk tos čakarējot, palikšu ar pliku plesi.
Es dzirdēju viņas smieklus. Tie gan bija visai griezīgi un ne visai ausij tīkami. Bet tam puisim tie patika. Bet varbūt viņam patika viņas smaids. Redzēju, ka viņai ir skaisti pērļu zobi. Un taisni.
Man bija bijušas breketes, tāpēc sāku prātot, vai viņai paveicies vai arī bijis jāmaksā par tādu redeli. Man tak beigās viss izgāja kādās trijās pakās. Ko tik es nebūtu varējusi pa to naudu sev nopirkt.. tā it kā man kāds to summu tāpat vien būtu devis. Bet pasapņot tak var.
Kad viņa pienāca pie manis, paspēju ielūkoties viņas zilajās acīs.
Vienmēr esmu gribējusi zilas acis. Bet, nē, man ir kaut kāda kaku krāsa, kura mainās pēc garastāvokļa. Brūnacainajiem neuzticas.
Kad viņa izrunāja vārdus: “Man, lūdzu, vienu majito!” nespēju novērst skatienu no viņas plānajām lūpām, to sarkano lūpu krāsu.
Vismaz lūpas man ir pilnīgākas. Bet es nekad neapvilktu tik perfektu līniju. Es izskatītos kā klauns.
Viņa bija nedaudz īsāka par mani. Nu labi, par kādiem desmit centimetriem īsāka.
Varu derēt, ka viņa var atrast sev kavalieri simtu reizi vieglāk nekā es. Visi puikas ir tādi sīkuļi. Nu, vai arī es milzene, nestandarts. Nebrīnītos, ka kāds īsāks čalis pie sevis nodomā mani ieraugot: ”Cik negodīgi. Kāpēc meitenei jābūt tādai slotai, ja es esmu tāds sīkais.” Nu labi, gan jau neviens sevis cienīgs čalis tā neprātuļo.
Un tad viņa gāja prom un es varēju novērtēt to, ka viņai nav ne pupu, ne dirsas, tikai tievs skuķis.
Nu nē, es labāk ar savu apetalīgo glābšanas riņķi staigāju, nekā kaut kāds logu tīrītājs.
Nē, es tomēr negribu būt tā kā tā meitene.
