•stāstiņš• nr.84

~8.Nodaļiņa~
~Paziņojums vecākiem~
Noskrējusi lejā, zibens ātrumā noskrēja Gustavs!
G: Jana?
Es sarāvos apņēmu ceļus galvu iebāzu starp ceļiem un raudāju!
G: Jana!?Neraudi!
E: Kā gan vsr neraudāt?
G: Es saprotu priekš tevis tas viss ir ngaidīti!
Es pagriezu galvu un palūkojos viņā, es redzēju kā mainījās viņa acu krāsa no sarkanas uz zeltainu!
Es nespēju tam visam noticēt, bet nācās!
Gustavs paskatījās uz mani un samīļoja mani!Es pastījos uz viņa un redzēju kā viņam pašam nobirst asara!
E: Neraudi!
G: Es neraudu!Es vienkārši nespēju tam visam noticēt! Tagad arī tev draud briesmas!
E: Gustav ar tevi es jūtos drošībā!
G:Bet saproti, ja ar tevi kas notiks es nespēšu to pacies un pats kautko ar sevi izdarīšu!
E:Nesaki tā, es neesmu tā vērta!
G: Priekš manis esi!
Es gribēju uzināt vienu, vai viņa māsa arī ir vampīrs??Un tad Gustavs pacēla galvu un pastījās ar draudošu skatienu uz mūsu istabas durvju pusi!Es sajutu kā Gustavs saķer manu roku un saka!
G: Celies, ātri dosimies uz tavu vecāku māju!
E: Labi!
Es ātri piecēlos un Gustavs mani uzmeta uz savas muguras, lai ātrāk tiktu uz viņa mašīnu!Viņš zibens ātrumā mani pieveda pie mašīnas durvīm!Es iesēdos Gustavs arī un ātri aizbraucām prom! pa ceļam pie maniem vecākiem es Gustavam uzdevu jautājumu!
E: Gustav, ja tu esi vampīrs tātad...
Viņš mani pārtrauca!
G: Jā Jana!Mana māsa ir arī vampīrs!
E: Bet kā?
G: Kas kā?
E: Bet kā, kā tad to mēs pastāstīsim vecākiem maniem!
G: Taviem mēs neko nestāstīsim, saistībā ar vampīriem, jo tad arī tiek draudēti tavi vecāki!
Mēs atbraucām pie maniem vecākiem!Un tad kad mēs kāpām ārā no mašīnas mani vecāki jau stāvēja pie durvīm!
M: Ak..Meitiņ!*skrēja pretīm*
E: Mammu!*Skrēju pretīm*
M: Meitiņ, kas tas par jaunekli??
E: Mammu iepazīsties, tas ir Gustavs!
M: Sveiconāc, Gustav!
G: Sveicināti ms.
M: Oi...nesaukā mani tā! Saukā mani vienkārši par Mammu
G: Labi, mammu!
Mana māte pasmējās! UN Gustavs arī!
Mēs iegājām visi iekšā bet tēvs palika ārā lai pastītos kas notiek pie kaimiņiem!
Pa to laiku mēs jau bijām iesākuši runu!
E: Mammu....am..!
Gustavs paņēma manu roku un apteica!
G:Jana es pateikšu!
E:Labi!
M: Ko jūs man pateiksiet?
G: Mums ir lieta tāda ka, ka Jana ir stāvoklī!
Mamma pastījās uz mani un Gustavu ar šokētu skatienu!
M: Bet kā?
E: Mammu mēs paši nesaprašanā, bet mēs gribam to bērnu!
M: Gustav!?
G: Jā esmu ar mieru, un es jau esmu jūsu meitu bildinājis!
Mamma pasmaidīja!
M: Ak jūs!Mani bērni!
Mamma piecēlās un mūs samīļoja!
E: Es jau domāju ka tu būsi dusmīga!*Pasmējos*
M: Nē meitiņ viss labi! Es zināju ka agru vai vēlu vajadzēja tam notikt!
Gustavs pastījās aiz manis kur atradas logs un paņēma mani aiz rokas!
G: Mums jādodas, viņi mūs savādāk atradīs!
Es pastījos pa logu kas atradas aiz manis un ieraudzīju vilkaci kas skatījās uz mani!
Mēs samīļojām manu māti unātri zigājām! Pie Gustava uz reiz no krūmiem pieskrēja divi vilkači! Es nobijos bet Gustavs mani iedrošināja
G: Tas ir mans sens draugs!
E: Skaidrs!