•stāstiņš• nr.101

10.Nodaļiņa~
~Uzaicinājums~
Kad atgriezāmies mājās bija jau tumš! Gustavs mani paņēma atkal rokās un uznesa aukšā uz mūsu tagad kopējo istabu!Kad Gustavs atvēra durvis es biju šausmās, viss izvandīds un samētāds, viss pa zemi pat uz lampas kas rotāja viņa istabu!Gustavs mani maigi nolika zemē uz kājām un tajā brīdī es nokritu uz celīem!Es sāku raudāt un tad Gustavs notupās un samīļoja mani!
G: Viss būs labi, es te visu sakārtošu ātri!
E: Paldies*Pasmaidīju*
Tad kāds pieklauvēja pie durvīm, es noskrēju lejā un tā bija Una!
U:Čaw!Tev viss kārtībā?
E: Jā man visss ir okey*Noslauku asaras*
U Klausies es taisu sev dzimšanas dienas party! Vai nāksi?
E: Protams! Cikos, kur un kas?
Una padeva man ielūgumu kur tika vioss sīki un skaidri parakstīts!
E: Paldies* Pasmaidīju*
Tad pienāca Gustavs!
G: Es visu sakārtoju! Oooo sveika Una!
U: Sveiks!Es varu ar tevi parunāt?
Tas bija aizdomīgi par ko viņi varēja parunāt?Es redzēju kā Gustavs paskatās ar draudošu skatienu uz Unas un tad aizgāja aiz stūra es pienācu pie stūra un visu noklausījos!
U: gustav tu esi Janai sitis?
G: Nē, kāpēc tu vsp man to jautā?
U: Jo es pamanīju to ko jūs abi nepamanījāt!
G: Ko?
U: Janai ir uz rokas zilums liels!Kas iskatās pēc tavu roko darba!
G: Es goda vārds neaistiku viņu! Es viņu pagrūdu malā tad kad viņai uzbruka vampīrs varbūt tad tas zilums parādījās!
U: Nop tas zilums ir nesen!
G:Kpc tu tā domā!
U: Jo mēs vilkači jūtam!
G: Es tiešām nezinu! Piedod man jāiet pie Janas viņa slikti jūtas!
Un tad Gustavs pagriezās un pamanīja mani skatāmies uz rokas to neparasto zilumu!Gustavs ātri pieskrēja man klāt un pastījās uz ziluma!
G: Tiešām neparasts!
E: No kurienes man viņš uzradās, man viņa iperiekš nebija!
G: Kā nebija!?
E: Nu nebija! Es kad ģērbos man viņa nebija!
G: varbūt tas ir dēl tā ka gaidi bērnu, sekas kaut kādas
E: Varbūt!
G: Labi dodamies uz istabu!
Es piecēlos un tad es sajutu asas galvas sāpes, man acīs bija viena tumsa!Kad es pamodos es atrados Gustava istabā! Gustavs man sēdēja blakus un lasīja grāmatu kaut kādu!
E:Sveiks Gustav!
G: Akk... tu pamodies!
E: Kas ar mani notika?
G: Pazaudēji samaņu no šoka!
E: Akdievs, tas gan nebija labi!
G:Tiesa bet es tevi noķēru pirms tu biji nokritusi un Una to visu redzēja!
E:A ko Una padomāja?
G: Neko viņa bija šokēta vienkārši!
E: Nu skaidrs!