Bija kārtējā diena kas jau bija aiz muguras, bet tomēr šī diena bija savādāka:
Meitene gāja mājās pa ierasto ceļu. Viņa pamanīja kādu aizdomīgu vīrieti. Viņa bailēs sastinga. Tāpēc kad viņa redzēja kā nogalina kādu sievieti, tas pilnīgi aizdomīgais vīrietis. Tad viņš pamanīja ka uz to visu no malas skatās šī nepazīstamā tīne. Viņas vārds bija Anna. Kad tas vīrietis viņu pamanīja viņš pēc slepkavības skrēja pakaļ Annai. Anna muka tik ātri cik ātri vien varēja. taču slepkava viņu panāca um noķēra. Taču viņa sāka saukt palīgā. Tad atnāca vairāki ciema ļaudis pēc palīgā sauciena. Tad kad saskrēja cilvēki vīrietis tikai paspēja viņai uz vaiga ievilkt svītru ar savu aso mednieku nazi. Kad visi saskrēja viņš bēga prom um pateica pēdējos vārdus Es tevi vēlreiz atradīšu! viņa visiem stāstīja kad tas bija viņas slepenais draugs. Un viņi tikai mīļi aprunājās un viņus pasau\\ca tāpēc kad viņa spēlē ņēma risku un viņai bija jāsauc palīga un kad rēta uz vaiga ir tikai nejauša skramba. Nākošajā rītā viņai bija bail vienai iet uz skolu tāpēc viņa pasauca savu draudzeni pie sevis lai abas kopā var iet uz skolu. Tad kad viņas gāja uz skolu notika negaidītasi. Un viņa nožēloja kad visiem par to vīrieti meloja, jo nejaušības dēļ tas vīrietis nošāva Annas draudzeni nevis pašu Annu. anna sāka skriet bet nepaspēja tāpēc paslēpas mazā būdiņā.
Ja vēlaties turpinājumu rakstiet.
