sākšu ar to, ka apsveikšu visus Maigoņus,
nu jau kādu brīdi ir septembris, ar rītdienu būs aizvadīta pirmā mācību vai mocību nedēļa ( kā nu kuram), bet mani tas neskar, pārlauztā kāja attur mani no tādām ekstrēmām izdarībām, kā skolas apmeklēšana.
tāpēc rakstu dzeju, katru dienu vienu darbu,
tas ir drošāk nekā nesties ar ķīnā ražotu kvadraciklu, kam krīt nost priekšējie rati, un rezultātā var iegūt labās kājas apakštilba abu kaulu lūzumu ar 2x2 cm dislokāciju, kā arī salauzt dažus mugurkaula skriemeļus,
bet nu tagad esmu krutākais čalis ciemā, karbona mugurkauls ar platīna diskiem, un kāja ar melhiora pastiprinātāj plāksni un astoņām sudraba skrūvēm.
un jā ,tagad mana dzeja
SĀKUMS?
Šis tev, lai fonā tu manu balsi dzirdi
Rakstu vienkārši, bet spiežot uz sirdi
Rindiņu pēc rindiņas, tā lai paliek silti
Lai redzi krāsainu, ne melnbaltu bildi
Varbūt šis gabals nebūs pārāk mīļš
Bet katrs vārds no sirds, patiess un īsts
Uz to romantiku, šķiet vēl pāragri spiest
Es tev vēl esmu svešs un neiepazīts
Mums ir kas kopīgs, un ir kas šķir
Šķietamais attālums, kas starp mums ir
Redzēju foto, tev acīs deg smaragds
Vajadzēja to pateikt laikam jau vakar
Bet es māku lasīt un lasu tavās acīs
Esi bijusi viena, dienās, tālās naktīs
Apkārt klusums, sirds sit neritma taktī
Tikai svece deg, ņemot spēku daktī
(original lyric of JAYWORDS)
NO COMENTS
Viņš ir viens un dzērājs pietam
Pieturās pie pārbaudītām lietām
Lietainās dienās zin pie kā piekāpt
Pieliet mūli un pohmelim iekrāt
Pieturās, kuras saucās par bāriem
Satiekas ar bāra bērniem kāriem
Uz alkoholu un visu kas grādīgs
Alus ir viņu maize, no tā viņi pārtiek
Sastiķē sančus, līdz sanāk kas prātīgs
Nulle zīben un gurķīts viegli sālīts
(original lyric of JAYWORDS)
MAZLIET
Meklēju vārdus, kurus nevaru saprast
Pats sevi, starp tiem nevaru atrast
It kā lapa jau pilna, bet jēgas nekādas
Acis gan vēl lasa, bet mute jau lādas
Dzīve ir šmaukle, tā krāpjas un mānās
Kā transvestīts, kurš ielīdis skuķu drānās
(original lyric of JAYWORDS)
MANS MINCĪTS
Kad uzsaucu tev, kā iet manu mincīt?
Tavs skatiens kļūst naidīgs un indīgs
Bet augums joprojām skaists un fifīgs
Tu laikam uzskati, ka esmu kāds frīkijs
Bet zinu, ka varu būt tev kavalieris riktīgs
Pat ja liksi man caur adatas aci izlīst
Es darīšu to, nespēdams tevi ienīst
Jo ieraugot tevi, man visas domas izklīst
Paliek tik viena, par tevi un skaista
Ka esi tā īstā, kura mani tiešām gaida
Sirds apjūk un galīgi neritmā skaita
Kad atraidi mani, jo tev nesot laika
Tu esi manā sirdī, līdz pašām dzīlēm
Piesieta tur ar pašas kaprīza virvēm
Vari mani nīst, es tevi spēšu tikai mīlēt
Pat ja teiksi to, ko nevēlos dzirdēt
(original lyric of JAYWORDS)
·
TO JAU NEZIN NEVIENS
Vēl nezinu par ko būs šis stāsts
Bet manas sirds un rokas rakstīt alkst
Varbūt par meiteni, kura viena un salst
Iespējams par kurlmēmo, kurš bez balss
Māk pastāstīt kamdēļ viņai auksts
Vai par citādo, kurš viens, kā masts
Ar dzīves stāstu mainīgo, kā jūras krasts
Iespējams par to, kuram cerība mājo pastā
Un gaida vēstuli, ko tieši viņam atstās
Bet vēstule kā nenāk, tā nenāk
Līdz beigās sanāk, ka gaidīt nemāk
Vai par to, kura mīl vakaros segās tīties
Bet pamostoties saprot, cik skumji ir vienai no rītiem
Var jau iet pār ūdeņiem, bez tiltiem
Bet reiz, vienalga nāksies vilties
Cik gan ilgi, var iztikt bez vārdiem siltiem
Jo dažkārt vārds ir stiprāks nekā sitiens
Citreiz pa meliem sanāk brist, kā pa smiltīm
Ja nevari izprast, vai labāk būs rītdien
