samaitā manu dzīvi. [14]6

jām, 1h un 20 minūtes pirms pusnakts, jeb, pirms pirmās adventes, nodaļiņa. :]

Ralfs nedaudz samulsa, taču ierunājās, saglabādams vēsāku prātu, pat nekā bija Krisam, kas mani jau pazīst ilgāk. Pirmo reizi ieteicās, kopš esmu viņu satikusi.-Sveika. Jā, prieks, ka tu ar mums spēlēsi. Ceru, ka tu spēlē tik pat labi, cik iemet bumbu laukumā.-viņš man silti pasmaidīja, citi pavērās viņa un manā acu kontaktā.

Es arī uzsmaidīju viņam siltu smaidu, kas tagad jau bija platāks un ļāva uzmirdzēt maniem zobiem-Centīšos attaisnot tavas cerības.-Sadzirdēju kā treneris uzsauc mūsu komandai izdomāt nosaukumu un izvirzīt kapteini.

-Tad tā kā tu esi jauniņā, tu varētu būt kapteine-Toms centās arī man uzsmaidīt un radīt kontaktu, kāds bija man ar Ralfu. Viņam nesanāca.

-Jā, gribi?-ierunājās Amrejs.

-Em...protams, kāpēc ne?-paraustīju plecus.-Un kā ar nosaukumu?

- Vētras putni!-izsaucās kāds cits no mūsu komandas, pienācis klāt mūsu bariņam. Aiz viņa sekoja arī citi čaļi[Bļa, ha!].

-Nē, tāds nosaukums jau ir citai komandai. Lai iet Lidojušie kazaki.-Amrejs iesaucās.

-Jā, ļoti smieklīgi-Toms neticīgi piebilda.

-Un kāds ir tavs variants?-Ralfs viņu pārtrauca.

-Mm....-Toms izlikās iztraucēts domās.-Es domāju par...-sex bombs. Protams, viņš to skaļi nepateiks. Kriss ievēroja, ka es spurdzu, bet ne ārēji. Viņš to juta.

-Tad kāds ir tavs variants?-Ralfs atkārtoja.

-Es vēl padomāšu. Varbūt viņai ir kāds variants, kā nekā viņa tagad ir kapteine.-Toms ar žestiem arī parādīja uz mani.

-Jā, man ir daži varianti.-viņi likās ieinteresēti-Bet, tie nemaz neatbilst pušu....nu, labi, jauktajai futbola komandai. Tie vairāk ir tādi kā ieņirgšanas žesti vai kāda geju vai strip kluba nosaukumi.-visi sāka spurgt.

-Tik un tā. Nosauc dažus-kāds no otrās rindas puišiem iesaucas. Citi piebalsoja.

-Nu, labi.-es iesaku.- “Bārbiju klubiņš”, “Pussy caty”, “Seksīgie zaķi”, “Mazie lauvēni”, “Nāc, un paņem mani...”-nosauc pēdējo nosaukumu, kas tāpat kā citi bija uz vietas izdomāti, Toms, lai izrādītos, skrēja man virsū. Apkampa mani un iedeva buču uz lūpām! Pārējie blenza ieplestām acīm.

Toms atlaida mani kā saņēmis elektrošoku-Bļa, kāpēc tu esi tik auksta?!-es tikai iesmējos, man pievienojās Kriss. -Par ko jūs abi rēcat? Telepāti esat?-par to mēs vēl vairāk sākām rēkt.

-Nu beidzat, veči!-kāds nokliedzās.-Spēlējam!

-Jā, viņam taisnība. Ejam spēlēt.-es kļuvu ļoti nopietna.

-Tad kā ar nosaukumu? Kapteinis domā.-Amrejs uzreiz piebilda.

-Kapteine-Ralfs izlaboja un es uzsmaidīju viņam. Varēja redzēt, ka pārējiem tas nepatīk.

-Es domāju, ka mums būtu jāpaliek pie “Lidojošajiem kazakiem”.-es konkrēti noteicu ignorējot pārējos.

-Ko??!!-visi reizē nokliedza. Man par viņu izbāztajām sejām samētās smiekli, bet nevarēja, taču tādā situācijā rēkt.

-Kāpēc ne?-noprasīju ar šķelmīgu smaidu uz lūpām.

-Bet, man likās, ka tev nepatīk....-Toms iesāka.

-Es to neteicu.-noskaldīju un pašķiebu galvu.

-Labi, tātad, ja mūsu komandas kapteine ir nolēmusi komandai tādu nosaukumu, tad arī ir.-džekiņš pagriezās un pakliedza uz treneri-Mūsu komanda ir Lidojošie kazaki!-kā jau bija paredzams-pretējā komanda sāka rēkt.

Visi aiznesās pie trenera, kas stāstīja par jaunajiem manevriem. Es un Kriss nedaudz atpalikām, tāpēc viņš atļāvās man pajautāt.-Tu vispār apzinies kādas var būt ziepes, ja tu skriesi par ātru vai uzsitīsi pārāk stipri? Tu saproti, ka tu tikko vēl biji tā, kas mirdz vēl saulē?!?

Man uzsita dusmas,-Vispār mēs esam tie, kam vispār nevajadzētu pastāvēt.-bet es negribīgi tomēr viņam piekritu.-Labi, es uzmanīšos. Varu arī nospēlēt sūdīgi, ja gribi.-nu tagad tiešām man bija deguns gaisā.

-Nē, vari spēlēt normāli, tikai nepārcenties. Labi?-Kriss aplika man roku ap pleciem un mēs piegājām pie pārējiem barā.

Ar smaidu uz lūpām piebildu-Bet mēs tā pat uzvarēsim. Esam taču vienā komandā, nevis pretinieki.

-Jā,-Kriss tikai manām ausīm nočukstēja. Nedaudz pavērsies pret pārējiem komandas biedriem uzsauca skaļāk-Tad iesim un sakausim viņus!-atsaucās visi un metās savā laukuma pusē. Ja godīgi, visa šitā ākstīšanās varēja notikt daudz ātrāk, bet lai jau tiem cilvēciņiem prieks.