tātad man palika garlaicīgi un radās šis brīnums.
nu ar ko lai sāk. tādā veidā paradoksāli var sākt jebkādu tekstu. man patīk paradoksi piemēram ''ja tu nedomā ka dari ko domā tad tu vari nedarīt ko domā kad dari'' vai arī ja tu aizceļosi laikā un atgriezīsies pirms tam lai pateiktu pats sev lai nedodies laika ceļojumos tad tu vienlaicīgi gan eksistēsi gan nē. es kurš uzrakstiju tik stulbu teikumu nemāku rakstīt vispār. smadzenes sāk piebriest jo es tevi uzsildiju ar tik mīkstiem triecieniem kā neirolingvistiskāpsiholoģija hahaa :D nu labi bet ja tu zini dezoksiribonukleīnskābe tad arī tad arī akronīmu trīsvienībai - Dievs Nāve Sirds. klōrb, mans dēls būs Zōrgs. labi bliežam tālāk. lai ar kā tu ej, tu zini ka tev esmu es, tavs prāts un ja pat tad tu zini ka prāts esi tu pats tad kas ir tavs ķernenis ja tas arī esi tu pats kaut vai bez smadzenēm. un viena lieta mani moka bezgalīgi - ja es, cilvēks kā tāds nomainu sev visus orgānus, tad kurā brīdī es esmu es pats un kurā vairs neesmu ja tas vēl skaitos es tikai ar citiem orgāniem? bet dvēsele tač paliek manī? tā jau es kaut par jebko varētu pārvērsties. tomēr ja ir bezgalīgi daudz iespēju un bezgalīgi daudz risinājumu tad kas notiek ja tos abus saliek kopā un pieskaita vēl vienu klāt turklāt pēc tam pārdalot uz pusēm un atbrīvojot vietu ik pa vienai? vai vispār var sākt skaitīt bezgalību ja tai nav ne sākuma ne gala? cil atceros matemātikā tā darijām. viens gan ir skaidrs - gaiss ko elpojam ir nemanāms tikai tad kad tu domā par ko citu. laiks pazūd jo tas radās kad? vai laikam ir dzimšanas diena? tik daudz jautājumi. piemēram zilu krāsu var nosaukt par zaļu bet tik un tā tā būs zila kaut arī zaļa, bet daltoniķiem? nākamā pakāpe - smadzeņputra. lasot šo tekstu mirst cilvēki, visur, arī tavā galvā, un tavās olās ja tev tādas ir (vistas) tad tur patiesībā ir mikrobi kuri milisekundēs nodzīvo visu dzīvi jo tur laiks iet savādāk kaut arī tas ir tāds pats kā te tomēr tas ir atkarīgs no būtnes uztveres jo laika kā tāda nemaz nav, un pulkstenis ir tikai mehānisms kas darbojas noteiktā ātrumā, bet tas nerāda laiku, tas to apzīmē jo ir priekšmets mūsu uztverei. jau jaunumi, vec vecumi, mērc mērce, ķērc ķērce. ieejam nākošajā dimensijā - pilnīgs bļurgums :DD tas ir tas ko tu te tā tam to tur taisi gaisi palindroms. ja spoki raksta ja tad ieklausies ka ne bet gar to viss ir kā kārputelis. te ir nepatīkami zolitūde štrūdele es ko daru? krāc man ir deguns tas māc. nāc ka saku. bērnības atmiņas - šausmu filma, atceries. esmu tavā prātā, te nav izejas. morte. mortum. kaput, zini ko? tagad tā dziedi līdz - ou sen kā nu šī, lai re daunis ēriks laiž. haahaha mur purgatory. YOU ALL GONNA DIE gonna be a supermōdell. lāfing wakajahahaaa xD pēdējais stāvoklis - nezināms. skarbā patiesība ir tā ka mēs cilvēkbūtnes pārsvarā balstāmies uz bailēm, visvairāk bailēm no nāves kas ir zemapziņā bet mums ir dota tāda apziņa lai uztver vairāk stulbas un patīkamas lietas lai mēs būtu spējīgi dzīvot, nedomājot lieki jo jau tā visi tie gudreļi mēģina uzstādīt latiņu savā filozofēšanā jo vienkārši mēs paši nezinam cik tālu varam tikt savā prātā...
