tikmer ballītē.
-Uzmanīgāk, kur tā steidzies? -Mārtīte uzmetot draudīgu skatienu, jautāja Edagaram.
-Tu pazīsti to puisi ar ko Annija aizbrauca? - Edgara skatienā varēja manīt uztraukumu.
-Protams nē. Pirmo reizi redzēju viņu.-Mārīte centās uzsmaidīt, bet smaids iznāca tāds greizs.
-Nu skaidrs.
Mārītei īsti nebija skaidrs kāpēc Edgars tā satraucās, vai viņš būtu pazinis šo puisi? Tikmēr viņi jau bija nokļuvuši Edgara vecāku guļamistabā. Viņi sāka skūpstīties, taču Mārīte juta, ka Edgaru pārņem pārāk liela kaisle nekā vajadzēja. Viņa zināja, ko viņš vēlējās, bet vai viņa pati to gribēja? Nebija īpaši daudz laika domāt. Taču viņa saprata, ka viņa vēl nebija gatava spert tādu soli, vismaz ne šādos apstākļos.
-Edgar, pārstāj, es nevēlos, vismaz ne tagad.
-Klusē-tas izklausijās draudoši-Es zinu, ka Tu to vēlies.
Mārīte nespēja ne viņi atgrūst, ne ko izdarīt. Viņa nespēja pārkliegt mūziku, un diezvaj kāds arī nejauši ienāks.. Viņa gulēja ar aizvērtām acīm, kamēr asaras plūda gar vaigiem. Tas neilga vairāk par minutēm 15, taču likās, ka veselu mūžību. Spēcīgie grūdieni liecināja par beigām. Sažņaugtās rokas tika atlaistas, un rokas rotaja sarkanas svītras. Edgars atri apģērbās un iejuka pūlī, itkā nekas nebūtu noticis.Bet viņa? Viņa nespēja pakustēties. Viņai sāpēja, bet ne jau fiziski. Viņa bija sagrauta, sarāvusies čokurā gulēju ar tukšu skatienu.
Pie Annijas mājas.
-Man Tev kas jāsaka. Vai tie divi cilvēki ar ko atsveicinājies, ka devāmies prom bija Tev tuvi?
-Nu Mārīte ir mana labākā draudzene, bet Edgars...grūti tā pateikt. Pirms kāda laika likās, ka viņš ir manī iemīlējies, taču šovakar laikam "pārdomājies" tā teikt. Tikai nesaprotu kāpēc tā aizsvilās redzot, ka aizbraucu.
Manuprāt, mums jābrauc pakaļ tavai draudzenei. Viņai var draudēt briesmas. Tev man jāuzticas.Es viņu pazīstu daudz ilgāk, nekā jūs.
Annija bija neizpratnē. Kāpēc viņai būtu jātic svešiniekam un jāsabojā iespējams draudzenes laimīgāko vakaru. Un kā gan viņi varēja būt pazīstami. Annija jautājoši palūkojās Tomā.
-Kāpēc man tev jātīc? Tā es tikai varu sabojāt draudzenes laimi.
-Es negribu lai ir par vēlu, saproti? Labak sabojāt vienu vakaru, nekā visu dzīvi. Mēs varam tikai pārliecināties par situāciju, un doties atpakaļ.
-Labi, lai nu tā būtu. Bet kas ir ar Edgaru?
Toma skatiens nolaidās, mašīnas ātrums vienmērīgi palielinājās. Viņi bija klāt. Annija sarunāja, ka viņa uzskries paskatīties, un ja nu kas, tad pazvanīs. Annija izstaigāja visu dzīvoklī, tomēr piecas istabas, kurās pilns ar cilvēkiem, izņemot vienu. Viņa ieraudzija Mārīti tādā stāvoklī, un momenta zvanija Tomama. Viņš pat nepacēla telefonu, bet jau metās augšup, līdz viņa un Edgara skatieni sastapās.
-Tas tiešām, pirms tam biji Tu..hmm..Ko Tev šeit vajag? - jautāja Edgars.
Toma acīs noteikti bija saskatāms niknums un dusmas, tās kļuva melnas. Viss ķermenis saspringa gatavojoties uzbrukumam..
Kas īsti noticis abu puišu starpā.? Un kā gan Mārīte rīkosies pēc šī vakara? Un kas ir šis Toms?
