atkal jau es uzbāžos ar saviem debīlajiem izgudrojumiem bet nu ko lai ar sevi iesāk.
iztēlojaties šādu ainu - tu sēdi tumšā aukstā telpā un tev pretī ir nosēdināts vecs vecis sasiets pie krēsla. aiz viņa parādās kāda cilvēkveidīga būtne un ar neticamu spēku norauj tam abas rokas un salauž kaklu. vecis pusdzīvs gārgdams pasaka ka ar mani būs trakāk. tad būtne izdur acis ar mietu un ietriec galvā garenu akmeni. pa acu dobumiem tek asinis un būtne tās dzerot apēd arī viņa smadzenes. tad paskatās uz tevi bet bez acīm un dodas tev taisni virsū. ko tu dari?
tālāk, tu guli gultā, esi aizmidzis un sapņo ka nodedz līdz nāvei. tu pamosties no tā ka tev ir slikti jo sirds nereāli sitās un tev ir šausmīgi bail jo tu jūti ka kāds ir blakus. tālāk tu esi paralizēts un cilvēks kam galvas vietā ir uguns tevi sāk dedzināt. tas izdedzina tev sejas ādu un ļauj tev noskatīties kā nodeg tavas kājas. tev uzmetas pamatīgas čūlas un dažās vietās sprāgst asinis. viņš tevi pienaglo pie grīdas iedzenot rokās dzelzs stieņus un graiza tavu vēderu ar žileti kamēr tu esi dzīvs. tad uzber sāli virsū un no kliedzieniem gūst kaifu.
vēl - tu stāvi mežā, viens pats. visapkārt ir tumsa un koki, tu priekšā tālumā redzi ka kaut kas šausmīgs virzās tev virsū. tu bēdz cik vari bet tas tevi panāk. tev sāk lūzt kauli jo baisais radijums iemiesojas tevī un sadragā tavu ķermeni bez žēlastības. tad tu izlido no sava ķermeņa un redzi ka tas ir pats nelabais kas plosa tev miesu un tīksminās.
tad tu esi pilsētā. redzi ka visapkārt skrien pārbiedētu ļaužu pūlis. aiz tiem virsū tuvojas kaut kas milzīgs un briesmīgs kas iznīcina visu savā ceļā. tas sastāv no melniem putekļiem kas ir kā dzīvi un noārda jebko kam tas tiek klāt. tu skrien ar visu savu spēku tas jau tev ticis pie muguras un var redzēt jau mugurkaulu, tu ielec mašīnā un brauc pēc iespējas ātrāk. aizbrauc tālu bet tas tiek klāt mašīnai un momentā noārda pusi tad visu un visbeidzot sadalot tevi sīkās daļiņās arī iznīcina.
pēkšņi tu pamosties siltā gultā ar rōzā palagu un pūkainu segu un saproti ka tie visi bija sapņi. ārā spīd jauka saule un tu priecīgs ar smaidu celies augšā. apēd ļoti gardu kūciņu un izskaties brīnišķīgi. bet te kāds zvana pie durvīm. tas esmu es, nekaitīgs kaimiņš un saku tev - ''laba diena, bet šodien tu mirsi'' tu aizver durvis un ar smaidu sejā izdari sev pašnāvību dauzot galvu pret lielu naglu sienā.
paldies, ceru ka turpmāk būšu vēl samaitātāks, tumšāks un nevienam nepatikšu. 
