Šis stāsts ir balstīts uz patiesi izdomātiem faktiem un notikumiem. Par mani un manu ģimeni. Un varbūt, kāds arī saskatīs līdzību ar savu ģimeni
Nu tad sākšu pats ar sevi. Es, Oļģerts, esmu 180 cm garš indivīds svarā ap 72 kg, ar noslieci uz filozofēšanu un gudru runāšanu, ka bieži vien pats nesaprotu ko pats muldu. Kā jau varat manīt, esmu garā un svarā pavieglis, bet Adulienas tehnikumu absolvēju ar izcilību. Biju pat pretendents uz zelta medaļu, bet ierobežotā budžeta pēc saņēmu tikai sudraba tējkaroti, no direktora kapejas servīzes. Bet tas tā, dzīves sīkumi. Galu galā pats svarīgākais ir tas, ka ir diploms un sertifikāts ar uzrakstu „PLAŠA PROFILA SPECIĀLISTS” vārdu sakot varu rakt un varu arī nerakt.
Tagad biku pastāstīšu par savu jaunāko brāli Emzī Jožiku. Skarbais tips, riktīgi dziļais ūdens. Dienās varētu būt profesionāls killers, jau tagad ir pārs reizes mani mēģinājis novākt ar krāsns kruķa vai siera naža palīdzību, bet pagaidām trūkst vajadzīgo iemaņu. Darba kolēģi baidās pat no viņa skatiena. Riktīgs „FINUČI”. Man ar viņu ir tādas diezgan diskrētas attiecības. Kad es prasu kā viņam gāja darbā, standarta atbilde ir : Ej dirst! , vai arī : A tev nav pohuj?. Kad viņš dodas savās vakara gaitās vispār nav neko vērts prasīt, pat i dirst nepasūtīs. Uzmetīs Nikolaju un aizies savās gaitās.
Patēvs ir patēvs, attiecības tādas, nekādas. Tikai dažreiz gribās viņam ģitāru pret žokli salauzt. Bet tā jau nav slikts cilvēks, cik esmu dzirdējis strādājot kaut kāda valsts darbā. Viņš dzīvo it kā manis nebūtu, es dzīvoju it kā viņa nebūtu. Mēģinām ignorēt viens otru, tikai dažreiz sanāk pārpratumi abiem ejot reizē cauri durvīm, bet dirsnamajā kambarī vispār ir dirsā. Pamīzt reizē nu vēl tā , bet padirst tas vispār ir „āsoms” kaut kāds
Bet nu mana ome ir vispār nepārspējams radījums. Savā ratiņkrēslā attīsta ātrumu līdz 15km/h un 30 metru distanci veic zem 10 sekundēm. Bet viņas iemīļotākais sporta veids ir žurku medības viņas pašas istabā. Tās viņa parasti novāc ar grīdas mazgājamo slotu. Tikai nepatīk tas, ka naktī viņai citreiz savajagas papildspēkus un tad zvana man, lai nāku n piesedzu viņa gultas apakšu. Bet kas jādara, jādara.
Nu tā, lūk , tas laikam viss. Pagiadām.
