local-stats-pixel

lirika3

30 2

redz ieliku kādus savus gara darbus. nekas īpašs, bet ir ko palasīt.

un vēl bildītes, 'takā, lai jums jauka diena :chaa

KOPDARBS

Esot vienam minūtes pārvēršas stundās

Laiku kavē tikai gards bīts, kas skan tumbās

Un galvā jau atkal kreatīvas idejas stumdās

Skatoties pa logu redzu līst, un tu nāc

Tu raksti vārdus tāpat kā es, ar garo ō

Mēs kopā varam radīt dzeju vissmalkāko

Un ar pilnu atdevi mēs arī darām to

Tas ir pats labākais ko mēs sabiedrībai varam dot

Jo rakstīt vārdus ritmā un rindās tas ir gods

Un tas nav darbs ko katrs otrais prot.

LAIKS

Pulkstenis laiku tik vienmuļi kā dzeguze skaita

Un to es saku tāpat, pavisam bez naida

Jo man ir sava patiesība un tā man ir skaista

Un nesaprotu tos, kuri te stāv, bet nezin ko gaida

Tāpēc es izeju laukā, lai nepietrūkst gaisa

Jo dzīve ir kā tunelis, kura galā spīd gaisma.

NERITMS

Gribu rakstīt, bet nav ar ko

Un šīs rindas, arī nav par to

Tās ir par visu neparasto

Jo Tu taču zini to dzeju

Nu to par piena ceļu

Ko es tagad ar tevi kopā eju

Un par šo dzīvi

Par kuru gan tu, gan es smeju

Tāpēc tagad rakstu tā

Nu kaut kā tā, savādā ritmā

Vienmuļā, bet neparastā

DZĪVES RINDAS

Man galvā skan divi ritmi uz viena bīta

Un es rakstu uz tāfeles, bet bez krīta

Pat ja nesanāk, tad daru to dēļ spīta

Jo mana miesa ir tērauda stieplēm vīta

Un tā ar skalpeli rakstu rindas uz tāfeles

No valodām daudz, it kā būtu pie Bābeles

Tās rindas rūgtas un raupjas kā vērmeles

Starp vārdiem un rindām, uguns vērpetes

Tagad šīs rindas vairs nevienam neizdzēst

Tāpat kā manu būtību no manis neizplēst

Jo katram ir savs liktenis, no kura neizbēgt

Un dzīve, kuras laikā tāpat visu nepaspēt

RINDIŅU MEITENE

Viņas lūpas vēja aprautas, bet valgas

Vējš plosa viņas matu cirtas, melnas un smalkas

Bet tajās viņas acīs, tajās deg dzīves alkas

Un sirdī karstums, it kā tajā degtu simtiem steru malkas

Bet tās plaukstas spēj noturēt vairāk nekā divas balkas

Viņai nevajag daudz, nevajag visas dzīves balvas

Jo tās visas tāpat vecas, izvilktas no svalkas

Tikai nospodrinātas spožas un baltas

TAGADNE

Šodien sūdīga diena, bet jūtos es laimīgs

Lai gan zinu, ka pie visiem sūdiem pats esmu vainīgs

Tāpēc eju uz priekšu un turpinu smaidīt

Jo zinu, ka šeit vairs nav nekā ko varētu gaidīt

Negribas sēdēt mājās un kompim tās podziņas spaidīt

Labāk iešu pie draugiem, tajās glāzītē laistīt

Paņemt tās bēdas un pa tiešo kosmosā raidīt

Jo šodien nav nekā kas varētu mani baidīt

TREŠDIENA

Kaut bieži negribas, bet pa laikam kļūdos

Un ar saviem darbiem mēdzu iebraukt sūdos

Bet neapjūku, šādos mirkļos grūtos

Jo zinu, šajos mēslos es tikai rūdos

Kad dzirdu vārdus to saldeni rūgtos

Par saviem tekstiem, ar kuriem es te pūlos

Man ir savs stils, pie tā tad arī turos

Un ja kāds nesaprot, tā nav mana vaina

Jo katram uz dzīvi ir sava realitātes aina

Būs arī kas savādāks, lai tikai pagaida

Bet nekad nerakstīšu kā Jablovska Gaida

Jo kad rakstu, man domāt nesanāk laika

G.O.L.S

Es dzirdu, tu nāc un tavi soļi skan pret zemi

Man atkal svētki kad satieku no jau tevi

Tu esi lieliska, pat tad ja arī klusē

Visu kas mums bija dalījām uz pusēm

Bet nu tad tagad man viss ir skaidrs

Tas liktenis pret mums palika skaudrs

Tavas jūtas nav pieradušas pie tādas slodzes

Un tu kliedz, pie velna tās tavas rozes

Tas ir vieglāk nekā aizmirst , nekā piedot

Vienalga cik mēs esam gatavi ziedot

Aizmirst tās visas sāpes ko esam nodarījuši kādreiz

Mēs viens otru vairs nesaprotam, vismaz pašreiz

Bet es mīlēju tevi mīlēt, tevi samīļot un glāstīt

Tev patika manās plaukstās zīmēt un par dzīvi stāstīt

Viss skaistais ar laiku pāriet, paliek tikai rētas

Novelkot robežas kā dzeloņstiepļu sētas

Tās dziedēs tikai tas pats sasodītais laiks

Jo tās sāpes ar laiku izgaisīs kā ētera tvaiks

30 2 3
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://es
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Man patika.

Nekas diži izcils, bet uz kopējā spoku dzejotāju fona, šis izceļās...

Vienīgi rindas par maz (un arī komentārus lasot) saprotu, ka tas nav domāts kā reps, tad nu jā, ieteiktu padomāt par atskaņām. Ir jau labi, bet kas par daudz, tas par skādi - respektīvi katru rindiņu rīmēt ar katru nākamo un vienmēr un visur - tas rada tādu bērnišķīgu priekšstatu.

Kā arī dzejā ir nepieciešama kāda paslēpta doma, kas acīmredzams, bet neuzrastīts. Kāda ideja, ko nevar nesaprast, bet, kas nav tiešā tekstā pateikta. Tieši un bez aplinkiem pat repu neskaita.

Ja ir pareizi izvēlēti vārdi, tad ne formas, ne atskaņu trūkums netraucē dzejas rindām būt labām, tāpēc nepārcenties tam pievērst uzmanību, bet labāk piedomā par to, ko pateikt nepasakot.

4 0 atbildēt

Es varu labāk ;)

Diez cik daudz nezināmā mēs atklāt paspētu

Ja nepienāktu tas brīdis kad vairs nevar atstāt kapsētu

Kādēļ vilinoš spēks ir darbībai jau iepriekš liegtai?

Un diez kur es dotos ja nebūtu piesiets vietai?

.... un tā tālāk ... Tev ir ļoti banālas un tizlas rīmes, priekš repa tas nekam neder.

ja nu vienīgi gribi repot kā fakts vai grafomāns :D

Es tagad sēžu spokos

Lasīt tavus pantus, tas pats kas ieklausīties blēžu jokos

Ar savām rīmēm, tavējās es spēju nokost

....

0 4 atbildēt