Vitamīnus nomaina narkotikas,agrāk izlikāmies ka esam iereibuši,tagad-mēģinam izskatīties skaidrā.
Agrāk no skolotājiem bija respekts,tagad ir vienalga.
Drošibas jostas bija svarīgas,tagad-kāda starpība,viņas ir,vai nav.
Agrāk negāji tālāk pa mājas pagalmu,jo mamma neļāva..Viss likās liels.
Pirmo reizi,kad gāji viens uz veikalu-tas likās kā piedzīvojums.
Bieži vēlējies būt mammas vai tēta klēpī.Tagad tas liekas apkaunojoši.
Bērnībā mammai soliji ka,nekad nedzersi un nesmēķēsi kā lielā māsa vai brālis.Solijumu esi lauzis.
Smēķēt liekas kruti,tāpat kā dzert.
Draugu lokā vēlies izcelties ar kādu bīstamu manervu.
Agrāk izcēlies ar to,ka tev ir kautkas jauns.Un kad biji pavisam mazs,neviens nešķirojas kas,kuram ir.Visi bija draugi.
Mammai allaž gāji līdzi uz veikalu..
Vai mammai ejot ārā no mājas bļāvi,lai veikalā nopērk kautko garšīgu.
Atceries ziemas priekus ar draugiem?Pikojies..Cēlāt sniega vīrus-kuram bija lielāks?
vai tu atceries paslēpes ar draugiem, kad tev bija slinkums skaitīt un pats izlēmi laiku, kad uzsaukt- eju meklēt.
tev bija viena mīļākā grāmata,to tu varēji šķirstīt un šķirstīt,nekad neapnika.
Kad pūti pieneņu pūkas,tu juties pacilāts.Tas viss tev likās tik skaisti.
Mamma tevi vienmēr lamāja par to,ka tev bija slapji zābaki,jo lēkāji pa peļķēm.Un ārā nepatika iet ar lietussargu,bez bija jautrāk.
Bieži tu attēloji savus mīļākos supervaroņus.Un ar draugiem nevarēji sadalīt lomas..
Tu pūti burbuļus,un ar interesi vēroji,kur tie aizlidos.Cerēji,ka burbulis nekur neatduries un aizlidos tālu,tālu.
Pavisam mazs,ar brāli vai māsu spēlējies.Paaugies-strīdējies,bet tomēr juties labi.
Katru nakti,gāji gulēt ar savu mīļāko rotaļlietu.bez tās nespēji aizmigt.
Neskatijies ar ko ej rokās-ar puisi vai meiteni.Abi gājāt rokās sadevušies un jutāties labi.Smējies par katru nieku.Un viss likās tik krāsains un dzīvespriecīgs.
Tu vēlējies izaugt liels un stiprs,tāpat kā mamma vai tētis.
Pagalmā ar draugiem strīdējies-kuram mamma ir foršāka un kuram tētis ir spēcīgāks.
Vannā gāji ar daudz rotaļlietām.Spēlējies tik ilgi,kamēr āda sakrunkojās.
Vēlējies,lai tavs mīļākais gardums ir lielāks par tevi.
Vai tu atceries, kā tu baudīji bērnību un katru tās mirkli, kā lielu konfekti, un tu nezināji, ka dzīve nav tik salda, jo biji tik bērnišķīgs un naivs. bet tas tev palīdzēja mācīties un gūt pieredzi, tāds tu izaugi un esi laimīgs par to
.
Ir pagājis diezgan ilgs laiks, kopš mēs izaugām,neticami,ne?Bet tajā pašā laikā tas liekas pagāja tik ātri. ir palikušas daudz patīkamas atmiņas no bērnības.
