Karavīrs no mājām.
Bija garš un tumšs decembris.
Kā es atceros- uz jumtiem
Bija sniegs.
Balts sniegs.
Skaidri man atmiņā ataust:
Viņi skatījās no logiem.
Kamēr mēs salām tur lejā.
Nākotne tika veidota
Kā idiotu karnevāls šovam!
Tu darītu labāk, ja atturētos.
Ja mani mīli,
Vai tu nevēlies, lai es to zinu?
Bija garš un tumšs decembris.
Kad bankas kļuva par katedrālēm.
Un lapsas-
Par dieviem.
Priesteri iestrēga Bībelēs
Un glūnēja laukā, lai sagatavotu šautenes.
Un tika augstu turēts krusts...
Sadedzini mani bruņās!
Kad esmu miris un nokritis zemē
Mani nervi ir punkti, kas atsaldē.
Ja mani mīli,
Vai nevēlies, lai es to zinu?
Es negribu būt karavīrs.
Tas ir kapteinis uz grimstoša kuģa.
Ir jākravājas, jādodas tālāk!
Bet ja tu mīli mani,
Kāpēc tu liec man iet?
Es paņēmu savu mīlu no mājām,
Tur mēs sēdējām sniegā,
Un visu laiku viņa bija klusa un mierīga.
Saki, ja mani mīli!
Vai tu negribi man to pateikt?
Ja tu mīli mani,
Vai tu negribi man to pateikt?
