Dzivoju es vienkāršu dzīvi, kā jau visi jaunieši. Tad uzradās tas nelietis V., kurš reāli manu dzīvi tikai sachakarēja un salauza sirsniņu. Pārdzīvoju veselu gadu..Likās, ka es nespēšu viņu aizmirst nekad. Bet nu tomēr tas izdevās pateicosties dažām jaukām lietām...
Ar V. es nebiju kopā, jo viņš gribēja sexu un dzēra visu laiku..Bet es 100% viņā ieķēros un iemīlējos. Viņš bija mana neīstā mīlestība ;D
Es cerēju, ka arī uz manas ielas būs kaut kad svētki un tas arī notika..Mani sapņi piepildījās, tikai sākumā es to nesapratu un tam nemaz neticēju.
Tomēr vienu dienu, kad es sēdēju stulbā dr.lv chatā ‘’ar svešinieku’’. Tas bija 15. augusts 2009. gada sestdiena. Es nejauši iepazinos ar puisi, jauku un ļooti mīļu. Manas visas cerības par princi bija zaudētas. Es nodomāju, kā jau vienmēr stulbs puisis, kurš muļķojas, bet izrādījā otrādāk. Mana dzīve pārvērtās par Pasaku. Es jau neteicu, ka arī iepriekš tā nav bijis xD arī agrākos gadus Dzīve bija Pasaka, tikai bez Priņcha.
Ilgošanās pēc nezināmā puiša katru dienu bija kā īstas mocības. Tikai kāpēc? Es tachu reāli viņu nemaz nepazinu.Tātad uzticējos. Es zināju, ka viņš nav tāds kā daudzi internetā. Es viņam jau tad patiku un viņš man arī. Viņu sauca R. Viņš bija tik saprotošs un jautrs. Mēs sarakstījāmies caurām dienām, līdz vienu dienu norunājām tikties...
26.augusts 2009.gada trešdiena.
Diena, kuru es neaizmirsīšu nekad, nekad.. Bija sarunāta tikšanās Rīgā. Bet tā kā viņš strādā, plāni mainījās un viņš pēdējā brīdī paziņoja, ka netiek uz Rīgu.Nekas netika zaudēts. Mani veda privātais šoferis, un norunājām tikties Ogrē. Viss tā arī noritēja. Šajā dienā lija neprātīgs lietus.. Man bija bail, galvā viss mutuļoja..ja nu viņš manjaks, ja nu briesmīgs, ja nu.. Ak! Biju nobijusies neprātīgi. Tad saņēmos un devos.. Ieraudzīju viņu....ooooooooo..mmmmmmm... tāds..hm..izskatīgs, smaidīgs..
Viņš bija atnācis ar draugu. R. bija skaists, pieklījīgs, runīgs, jautrs un smaidīgs.Ļooooti pozitīvs cilvēciņš.Man viņš tik ļooti patika.
Iepazīšanās. Skūpsts. Kafejnīca. Romantika. Ideāli.
Likās, ka esmu septītajās debesīs..
bet tas neturpinājās ilgi.. es tachu biju no Latgales...ak,attālums šķērslis?Es tā neuzskatīju, bet viņš gan...
Tik skumīgi ap sirdi. Gribu pie R. Tik ļooti ilgojos pēc viņa. Man ir jābūt stiprai, pacietīgai un tolerantai pret R. Tomēr reti sanāk tādai būt, es jau katru nedēļu mēģinu saņemties, bet grūti.Tomēr jāpiespiež sevi! Dažreiz nav pacietības, ka viņš nepiezvana vai neuzraksta. Es zinu, ka viņš strādā, un tagad tieši sezona, bet vai grūti veltīt man 5 minūtes dienā? Laikam jau arī 5 minūšu laika viņam nemaz nav. xD
Galvenais, es zinu, ka viņš mani nekrāpj un uzticās man. Es arī neslaistos pa puišiem,man vajadzīgs tikai viņš. Ja man viens, tad tikai Viņš. Citi nav vajadzīgi! <3
