Šodien mazliet pastāstīšu par cilvēces vienu no lielākajām problēmām ( gudrības zobiem)
Jau kopš seniem laikiem cilvēkiem aug šie mēsli bet nozīme tiem ar katru gadsimtu kļūst arvien nenozīmīgāka. Alu cilvēkiem šie zobi bija nepieciešami lai gruaztu koku, asfaltbetonu un citus cietus priekšmetus, bet 21. gadsimtā cilvēks neko cietāku par optimas līnijas krekeriem nemēdz kožļāt. Patiesībā tā ir ģenētiskā kļūda, kuru ražotāji aizmirsa izņemt pēc cilvēka žokļa updeitošanas. Mūs no akmens laikmeta cilvēka šķir galvas lielums, viņiem mutes bija, kā baltajiem vaļiem, bet mums žokļi ir evolūcijas gaitā samazinājušies, tad kāpēc mums vel jo projām komplektācijā nāk tie 8tie zobi?
Bija pienācis laiks doties pie zobārsta lai saved kārtībā manu redeli. Pēdējā laikā apakšējā zobu rinda sāka niķoties un viens zobs centās izgrūzt no ierindas nākamo.. , un tā spiedošā sajūta arī nebija nekāda medus maize. .. No zobārstiem man ir bijis bail jau kopš bērnības dienām. Pie vainas drošivien ir sliktās atsauksmes un dārgās izmaksas.
Būtībā, viss norit kā parasti. Aizej pie zobārsta ieej kabinetā, apgulies uz tā mokukrēsla un nododies Sado – mazo fetisham.. Dzīvē es esmu pavisam mierīgs cilvēks, bet atrodoties zobārsta kabineta, un uz prožektora pamanot vienu mazu asins traipiņu, pat viss rūdītākais akmensģīmis sāks kunkstēt, kā 12. gadīgs skuķis. J Mana kļūda bija pirms došanās pie zobārsta pārlasīt @ainiss13 rakstus par sērijveida slepkavām. Tā nu atgūlos un ļāvos zobu pārbaudei. Pēkšņi manas skeptiskās domas pārtrauc zobārsts ar saukli – Tava problēma ir pavisam vienkārša ( 8tie zobi , kā jau vairākumam cilvēku aug nepareizi, proti izspiežot no sliedēm pārējos zobus..) Vai vēlies no tiem atbrīvoties? Es biju apmūlsis, jo manā vecumā zaudēt zobus šķiet kautkas pavisam nepareizi, bet ja jau zobārsts saka , kā tā būs labāk, un tas ir vienīgais veids, kā glābt cilvēci, tad nu piekāpos un teicu lai tik rauj. Čalis man iešpricē narkozi un jūtot, kā piepamst mani vaigi es atkal un atkal apdomāju vai tik šis nav viens no trakajiem serijveida slepkavām, no @ainiss13 rakstiem?
Uzreiz pēc narkozeses sapratu, ka te arī bija mana kļūda, jo brīdī, kad zobārsts teica kko par raušanu viņš drošivien gribēja teikt smaganu griešanu, žokļa laušanu, spīdzināšanu un pēcāk arī šūšanu...
Anestēzija darbojās brinišķīgi labi jo vienīgais ko es jutu, tas bija moments, kad viss jau bija sagraizīts un pienāca laiks izraut gudrības zobu, kurš ir ieaudzis žoklī un tik viegli ārā nākt negrasās. Esat redzējuši to pasaku par rāceni, kad visi ģimenes locekļi rauj to no zemes laukā? Man bija apmēram tā pat, dažu brīdi likās, ka zobārsts ar kājas palīdzību atspiedīs manu galvu un ar plaķenēm no visa spēka izraus zobu.. Varu saderēt, ja pats ar rokām nebūtu spiedis savu žokli tas tiktu salauzts , kā koka gabals. Pēc asiņaino instrumentu šķindēšanas gar manu muti beidzot notika šūšanas darbi. Kopsummā abus gudrības zobus izrāva un visu sašuva 30 minūšu laikā. Izgāju no kabineta un smagi nopūtos. ( šis smagākais mans dzīves posms ir pārvarēts godam)
Lūk šī bija tā vieta, kurā es smagi kļūdijos, jo pēc anestēzijas iziešanas no organisma sākās mazohistu sapnis... žokļa sāpes, kakla sāpēs (brižos kad vēlies kko norīt) pampums un jāievēro jauni ēšanas paradumi.. Neko cietāku par auzu pārslu putru un jogurtu savā barības traktā dabūt nevaru.. Jau otrajā dienā šķita, ka speciāli zem maniem logiem tiek cepts šašļiks un tikai dēļ manīm lielveikalos visādas uzkodas vizuļo lielos atlaižu stendos. J Bet pagāja vel dažas dienas, un viss daudz maz nokārtojās, ēst var gandrīz dajebko, bet ja sanāk uzkosst uz šuves, tad lamuvārdi birst, kā smiltis vētras laikā. J
