-Stāsti taču beidzot, kas tai vakarā notika, kāpēc Dāvis neatnāca- draudzene nepacietīgi dīdoties mani mudināja.
-Redzi iemesls ir pavisam muļķīgs, vienkārši skrienot no mājas prom, es aizmirsu savu mobilo telefonu, bet, kad satiku Dāvi aizmirsu viņam pateikt ka nakšņoju pie Tevis, viņš mani gaidīja pie manām mājām, kamēr es viņu gaidīju pie tavējām.
-Tad jā, tu nu gan esi kā tāds milzu lemois, vēl piedevām tu pamatīgi visu esi salaidusi dēlī. Bet kāpēc tavi mājinieki neko nepateica kur tu esi?
-Mamma ar brāli bija aizveduši tēti uz klīniku ārstēties, mājās bija tikai onkulis, bet viņš nemācēja teikt, kur es esmu. un arī mobilais stāvēja mājās Dāvis sūtīja man neskaitāmas īsziņas uztraucās, kas ar mani ir noticis, onkulis teica, ka viņš mani bija gaidījis līdz pusnaktij, kad es tomēr neatnācu viņš bēdīgs gāja prom.
-Un nākamajā rītā noskūpstot Renāru tu viņu pilnībā satrieci!
-Es to zinu
-ko tu domā darīt?
-Ja godīgi tad nezinu, es īsti vairs nesaprotu, kā man rīkoties, viņš nevēlas mani uzklausīt un ja godīgi es viņu nenosodu.
- vai esi mēģinājusi zvanīt
-protams, esmu bet viņš nobloķēja manu nummuru nevaru aizsūtīt pat īsziņu arī epastu no manas pastkastītes ir bloķējis.
-to nevar tā atstāt!
-bet ko tad, lai es daru?
-vēl nezinu, bet gan mēs kopā kaut ko izdomāsim. Tikai pirmkārt, mums jāpanāk, ka Renārs atzīstas visiem, ka starp Jums nekā nebija.
-Kā Tu domā to panākt?
-Man ir kāda ideja, bet tad mums jāiesaista Luīze!
-Luīze? Es pārsteigti jautāju.
-Jā redzi patiesībā Luīze ir man attāla radiniece, un ģimeņu pasākumos mēs šad tad parunājam.
-Ko?- jutos patiešām pārsteigta par Betijas paziņoumu- kāpēc tu man agrāk to nebiji teikusi?
-Jo zināju, ka tev Luīze nepatīk un patiesībā negribēju sāpināt mammu, jo kopš tēva aiziešanas viņa nevēlas, ka es kaut ieminos par tēva ģimeni.
-Bet kāpēc tu neizstāstīji man, mēs taču esam labākās draudzenes
-patiesībā jau man tas nelikās nekas ievērības cienīgs.
-Bet kā Luīzze mums varēs palīdzēt?
-Man ir kāda laba ideja, nāc !
