abi draugi atkal salīga mieru. ansis tagad dzīvoja pie emīlijas. viņš negāja uz skolu, jo bija viss vienos zilumos, toties emīlija bija sākusi mācīties cītīgāk jo viņai bija uzdevums iemācīt to visu ko māca skolā ansim. klasesbiedri jau bija sākuši interesēties kur palicis ansis, bet emīlija izlikās ka nezin, jo viņa negribēja nodot ansi. emīlijas mamma tagad bija sākusi gatavot mājās. tagad emīlija un ansis varēja katru dienu paēst ļoti gardas brokastis, pusdienas un vakariņas. viņi gatavojās iesūdzēt anša mammu tiesā par miesas bojājumiem savam dēlam. visi bija laimīgi.
bet visam laimīgajam reiz pienāk gals...
kādu vakaru durvis bija palikušas neaizslēgtas. pēkšņi pa tajām kā melns mākonis ieslīdēja anša mamma. viņa izvandīja visu māju un saplēsa visu ko varēja. tad viņa metās virsū emīlijas mammai. viņi pat trijotnē nespētu aizstāvēties pret anša mammu...
emīlijas mammu nogādāja slimnīcā ar četrām lauztām ribām un pārsistu galvu, bet ansi un emīliju kamēr emīlijas mamma iir slimnīcā nogādāja bērnu namā. viņi katru dienu varēja apciemot emīlijas mammu slimnīcā. ansis jau bija sācis emīlijas mammu saukt par savu mammu. anša mammu aizveda uz psihiatrisko slimnīcu.
pagāja gads...
emīlijas mammu izlaida no slimnīcas. viņa skrēja uz bērnu namu pakaļ bērniem. viņai bija bail no anša mammas, jo viņa nezināja ka viņa ir psihiatriskajā slimnīcā. viņa aizgāja pakaļ bērniem.tie viņai pateica ka anša mamma ir psihiatriskajā slimnīcā. tad viņi visi gāja uz mājām apskatīties ko anša mamma bija nodarījusi. trauki, grāmatas, elektroierīces...viss bija saplēsts...
viņi apvāca bardaku un devās uz tiesu jo anša mammu gatavojās izrakstīt no psihiatriskās slimnīcas. viņi iesniedza tiesā sūdzību par smagiem miesas un materiālajiem bojājumiem. pagaidām viņi vēl padzīvos savās mājās, jo mēbeles jau tur ir, bet pēc tam viņi mēģinās tiesas priekšā panākt, ka viņi drīkst dzīvot anša mājās. iesnieguši sūdzību viņi gāja atpakaļ uz mājām...
