daži teksti izmukuši no galvas. man ir padomā apmēram 20 stāsti kurus es iztēlojos kā filmas, kuras nākotnē radīšu.
domu izrāwumi0
dramage
kāds vīrs nonāk apokaliptiskā nākotnē, kur ir bijuši neskaitāmi kari un viss ir iznīcis. pasaulē ir tikai pāris miljōnu cilvēki, pārsvarā kropļi.
pirmssākums 50. gads p.m.ē. Jūlijs Cēzars - kari. 13. gs. - viduslaiki - kari. 1914. - PPK. 1939. OPK. mūsdienas - konflikti valstīs, kari. cilvēki arvienmazāk ekonomē dabas resursus peļņas dēļ. Kāds vīrietis neizprotami iekļūst laika portālā uz 2066. gadu. viņš redz ka viss ir izpostīts, tumšs un sagrauts. protams viņš pirmajā brīdī padomā ka sapņo, bet pēc brīža saprot realitāti. viņš ierauga avīzi. un viņš sāk meklēt cilvēkus. viņš pastaigājas un ierauga savu māju, no kuras palikuši pamati, un dažas sienas. viņš dodas tālāk, gaiss ir piesārņots, nav dzirdami ne dzīvnieki, ne arī redzami kādi koki vai augi. viņš atrada kādu bunkuru. viņš pie tā piegāja un tur jautāja - kas tu esi, un kāpēc šurp nāci? es esmu no pagātnes un.... nāc iekšā. viņu izprašņā, un aizved uz nāves māju kur cilvēkus apšauj, spīdzina, nogalina, vai vienkārši tur atstāj. viņš tur satiek savu māsu kurai ir jau ap 80 gadiem. viņai ir izkropļota, rētaina seja un prāta aptumsums. viņa saka - ak dievs tu izskaties gluži kā mans pazudušais brālis, bet es zinu ka tas nevari būt tu jo viņš jau sen tiek uzskatīts par mirušu. tad viņa ierauga viņam neparasto dzimumzīmi. tas tomēr esi tu. bet kā? es iekļuvu kādā portālā un .. māsa atbild - ah, labāk būtu palicis tad, jo tagad ir trešais pasaules karš kas ilgst vairāk kā 20 gadu, bet tu jau neko nevarēji iesākt. ap 2030 gadu sākās revolūcija. bagātie kļuva bagātāki postot pasauli, bet nabagie vienkārši izmira. daudzi tomēr izglābās. pēc tam izdzīvojušos norobežoja no iztikas materiālu avotiem. bagātajiem nebija daudz lielākas varas jo nauda strauji zaudēja vērtību, un pamazām ekonōmika sabruka un cilvēki atgriezās pie bartera. pārtika izsīka un tika uztaisīti roboti - lauksaimnieki. bet ieprogrammēja tā lai būtu pēc iespējas ātrāka raža. protams viss izauga jau pāris dienās, bet garša bija tikai no garšas pastiprinātājiem, un kvalitāte salīdzinoši sliktāka. visi pamazām saslima, jo nebija nekādas normālas pārtikas. gada laikā 2/3 pasaules iedzīvotāju gāja bojā. viss bija saindēts. tad sākās karš lai iekarotu to ko vispār vēl varēja saglābt, bet labās teritōrijas bija tik maz ka visus militarizēja un 95% nabadzīgos nonāvēja. izmantoja neiedomājami spēcīgus ķīmiskos ieročus un vēl spēcīgākas sprāgstvielas par atombumbām. 2050. gadā uz pasaules bija pusmiljards iedzīvotāju. tagad neviens tā īsti nezin cik mēs esam bet domājams ka mazāk par 50 miljōniem. es nezinu cik ilgi mēs vēl izdzīvosim, bet man nāve jau ir tuvu, es to jūtu. cilvēki tagad pārtiek no zālēm, ķīmijas, un sava ķermeņa. ziemas ir nežēlīgi aukstas, vasarās cilvēku līķi pilnīgi cepās uz ielām. pavasaros, rudeņos skābie lieti. daudzi dzīvo pazemē. vairs nav ne debesu ne zemes, ir tikai elle. pēkšņi māsu nošauj par runāšanu. viņš sapulcina cilvēku grupu, bet viņi nāk tikai lai nomirtu nesāpīgāk. jo visas cerības ir izzudušas uz visiem laikiem. visu grupu (nezinu, varbūt kkur 100 cilvēku) nogalina, bet izņemot viņu. brīnumainā kārtā viņš vienmēr izglābjas. viņš klaiņo, cieš badu, organisms brūk. viņš mēģina sevi nogalināt bet nespēj. viņš aizmieg, sapņo - viņš ir pamodies mājās, viss šķiet kā parasti un domā ka tomēr tas bija sapnis. atvieglots (sapņo) dzīvo tālāk savās mājās kā parasti, bet ar katru brīdi kkas notiek ne tā. viņa ģimene dara to ko jau ir darijusi, sakāmais atkārtojas, un viņš sapņo tikai to kas jau ir noticis, jo vairāk par atmiņām viņš neko nevar dabūt. viņš sāk domāt un iekliedzas - tas nevar tā būt! uzmostas. viņš izdzird milzīgu sprādzienu kas padara viņu kurlu, tam seko akmeņu, smilšu vētra un zemestrīce. viņš tajā visā atrodoties dzird galvā - ''Tu esi vienīgais dzīvais cilvēks pasaulē.'' (paradoksāli bet tieši viņa pazušana to visu izraisija un tas radija ķēdes reakciju līdz šādam iznākumam) tad atlido citplanētieši un visu nokārto. un nekas tāds vairs nebija noticis, un viņš kļuva par prezidentu, un izrādijās ka to notikumu izraisija..............(kaut kas neparasts) piemēram augļu kūka no saturna. THE END.
neveiksminieks - vīrietis lāsts
jau kopš dzimšanas nolādēts, diemžēl kļūdas pēc. viņš nekādi nevar nomirt. kas tad tur slikts? nu tad tā. viņš zaudējis abus vecākus, dzīvjis bāreņu namā, tad atradis draņķīgu darbu kad palicis pilngadīgs, un dzīvo kā forever alone. katru dienu viņam gadās neskaitāmas neveiksmes, un vienkārši FML^2(kvadrātā)Bet viņš cītīgi cenšas un atdod no sevis 200% lai kaut minimāli varētu izdzīvot. viņam ir visādas kaites un tā viņš - samocītais nervu kamols vienkārši bezmērķīgi eksistē, bet tad visuma spēks mainās un viņa dzīve pamatīgi izmainās 42 gadu vecumā, un tagad viņš ir kļuvis
taa
draugs
kādam vīrietim uzrodas ''draugs'' (jā izklausās gejiski) tam draugam paveras lieliski apstākļi, jo viņš uzdarbojas noziedzības ceļā. tas draugs uzēdas uz to veci (sauksim džō) tā viņš tur sadraudzējas ar kaimiņiem, un dzīvojās. bet vienreiz džō pamana ka viņš plāno lielu zagšanu. džō viņu nekādi nespēj apturēt, un draugs turpina rīkoties. lai kā džo censtos lai ko teiktu citiem, apstākļi iekārtojas par labu draugam zaglim, un tā viņam ir paranoja, jo pēc laika viņam liekas ka ik uz stūra viņa acu priekšā draugs pastrādā kādu noziegumu, un viņam tas ir iesēdies prātā un jau sāk rēgoties. viņš nespēj normāli dzīvot. draugs nozūd un nav redzēts kādu laiku, neparādās nekur ziņās, un džō ir psihenē ir iestāstijis sev ka viņa draugs ir miris vai nepastāv. bet vienu dienu avīzē raksts ka tas draugs ir miris grandiōzākā nozieguma vietā. džō prāts ''iesprūst'' BET nākošajā naktī draugs ir pie viņa un izmanto viņu ar izskalotām smadzenēm bet nevienam citam nerādās. zaglis pats kļūst vājprātīgs un sāk pastrādāt noziegumus ar džo palīdzību līdz viens no viņiem tiešām nomirst .........