Cilvēks bez sejas
Cilvēks bez sejas
Ir kā mūzika bez dejas.
Cilvēks bez sejas nav nekas,
No viņa labums tads pats kā no sliekas.
Seja skaista vai neglīta,
Kosmētikā ietīta.
Neko nenozīme,
Tā tik kontūra ietīta.
Galvenā ir seja,
Kurā man ,piemēram, rodas dzeja.
Tā kas dzīvo tur iekšā,
Kur sirds priekšā.
Dvēsele ir svarīga,
Galvenais ,lai tā ir dzīvīga.
Lai esi personība
nevis tumsonība.
Lai tu kaut ko dari,
Un kad domā ari saki.
Nevis sēdi visādos āskos
Un formspringos.
Kur anonīmi
Taisi savu dzīvi.
Saki savas domas atklāti
Nevis slēpti.
Vislabākais nostājies blakus,
Un spļauj ārā vārdus.
Vai tā žults,
Vai joks no sirds izspurgts.
Nav svarīgi,
Tikai godīgi.
Kāda jēga klusēt?
Un pa āsku tusēt,
Ja dzīvē esi tukšs,
Un kad jāsaka ko domā kluss.
Nekautrējies,saki, kas uz mēles,
Nav lielakas elles.
Kā tad kad netā tēlo nez ko,
Un dzīvē pārspēj zivi mēmāko.
Esi pats un parādi, ka tev seja,
Lai kad mūzika skan ir deja.
