5.Nodaļa.
No Sāras skata punkta
-Džena,nemuļķojies!-es kliedzu.
-Viņa ir bāla.Dari kaut ko.-Zeins notupās pie Dženas.
-Viņa tēlo.-es nopietni teicu.
Atvērās dzīvokļa durvis un pa tām ar somās rokā ienāca kāds puisis.
-Kas šeit notiek?-puisis nolika somas koridorī un nāca uz mūsu pusi.
-Džena!-puisis iesaucās.
Viņš ar diezgan lielu spēku pagrūda Zeinu nost un satvēra Dženas seju savās plaukstās.
-Džen?Ko viņa lietoja?Cik daudz?-puisis dusmīgi teica.
-Šo.20 ripas un pēc tam zālīti.-es puisim pasniedzu paciņu.
-Sauc ātros!-puisis uzkliedza Zeinam.
Zeins paklausīgi pazvanija mediķiem.
-Džena,turies.Drīz būs palīdzība.Es taču tev apsoliju.-puisis piecēlās kājās.
-Ja viņa nomirs,es zvēru,es tevi nogalināšu kuce!Tu Saprati?-puisis uz mani kliedza.
-Es viņai neliku rīt tās ripas.Neesmu vainīga ka viņa ir tāda idiote un šomēnes jau otro reizi pārdozē!-es kliedzu uz puisi.
-Aizveries Kuce!-puisis notupās pie Dženas.
-Tu beidz bļaut uz manu māsu!-Zeins uzkliedz puisim.
-Tev ir kādas problēmas?Nauda pārāk traki galvā sakāpusi?-puisis nicinoši teica Zeinam.
Es jau gribēju ko teikt,bet tad pa durvīm iesteidzās mediķi.
-Kas viņai notika?-ārsts kas šiverējās ap Dženu jautāja.
-Viņa pārdozēja tās meitenes dēļ.-puisis norādija uz mani.
-Cik viņai gadi?-ārsts nesot Dženu prom vaicāja.
-Vakar palika 16.Drīkst braukt līdzi?-puisis pagāja uz priekšu.
-Kas jūs viņai esat?
-Ļoti tuvs cilvēks.Viņa ir vis kas man ir.-puisis nopietni skatījās uz ārstu.
-Labi.-ārsts atbildēja un devās prom.
-Tagad fiksi,tinieties!-mēs ar Zeinu aizgājām.
Abi pie mājas stāvējām un noskatijāmies kā Dženu aizved.
-Viņa tiešām ir mana māsa?-Zeins jautājoši paskatijās uz mani.
-Nezinu,bet dodamies to noskaidrot.Man ir viņas dns paraugs.-Mēs ar Zeinu iekāpām mašīnā.
-Nepārdzīvo.Vis būs labi.-Es klusi noteicu.
6.Nodaļa.
Es lēnām atvēru acis.Kāds ir nolicis galvu uz mana vēdera.Es paskatijos uz leju.Blonds matu perēklis.Tas liekas tik pazīstams.
-Džeik?-es vārgi pajautāju.
-Džena!-Džeiks pacēla galvu.
-Kur es esmu?-es piecēlos sēdus un stipri apskāvu Džeiku.
-Tu saproti ka varēji nomirt?Kādēļ tu tā dariji?Kad braucu prom tu soliji vairs nelietot.-Džeiks ieskatijās man acīs.
-Piedod.Es to dariju tādēļ jo iespējams pārgulēju ar savu brāli.-paskatijos uz loga pusi.
-Ko?
-Nu iespējams Zeins ir mans brālis.Es īsti nezinu...
-Viņš nav tavs brālis.Vari būt mierīga.Še.Tie ir rezultāti.-Dārta pasnieda man lapu ar rezultātiem.
-Kur viņš ir?-es pajautāju.
-Studijā.-Dārta noteica un aizgāja.
-Ejam.-es paņēmu Džeiku aiz rokas un mēs lavijāmies ārā no slimnīcas.
-Ko tu dari?-Džeiks pajuatāja kad izgājām pa slimnīcas durvīm.
-Eju mājās-es iesmējos.
-Džena?Apsoli man līdzu,ka tu vairs nelietosi.Ārsts teica ja tu vel lietosi,tu vari nomirt.-Džeiks pavisam nopietni man teica.
-Labi.Vispār pēdējā laikā es lietoju reti.Tagad ejam ja ne es nokavēšu darbu.-es devos uz priekšu,uz studiju.
-Uz kādu darbu?-Džeiks nākot man blakus jautāja.
-Man vel šito nedēļu ir jāstrādā studijā.Un patiesībā es gribu satikt Zeinu.-mēs ielecām autobusā un apsēdāmies uz aizmugurējo durvju trepītēm.
-Tev nevajadzētu ar viņu tikties.Tu viņam biji tikai vienas nakts sakars.Un tu gandrīz nomiri viņa dēļ.-Džeikam taisnība.
-Kad mani iemeta studijā es viņus nevarēju ciest,bet pa šīm 3 nedēļām daudz kas ir mainijies.-es skumji teicu.
-Tev pret viņu ir parādījušās jūtas.Bet atceries ka viņš ir no augšas,bet tu lejas.Kad viņam apniks ar tevi spēlēties,viņš salauzīs tavu sirdi.Un es tiešām nezinu ko tu tad izdarītu.-Džeiks apskāva manus plecus un mēs abi pasmaidījām.
Autobus apstājās un mēs ar Džeiku izkāpām ārā.
-Es iešu līdzi.-Džeiks iesaucās kad gāju iekšā pa studijas durvīm.
-Tikai klusu.-es paņēmu Džeiku aiz rokas un lenām vedu uz priekšu.
Puiši dziedāja I want man šī dziesma patīk.Vilku Džeiku līdzi uz skatuves pusi.Uzreiz ieraudziju Zeinu jau nedaudz ātrāk sāku iet uz priekšu.Zeinam klāt pienāca kāda meitene un viņu noskūpstija.
-O,sveika Džena!-iesaucās Nialls un apskava mani.
-Ko tu šeit dari?-Zeins nokāpa no skatuves kopā ar meiteni.
-Atnācu lai strādātu.-nedaudz asi atbildēju.
-Tev vairs nav jānāk.Tev atkal ieeja šeit ir liegta.-Zeins pavēlošā tonī teica.
-Labi.-es pagriezos un kopā ar Džeiku devos prom.
Džeiks izrāva savu roku no manējās.Kad pagriezos viņš no visa spēka iesita Zeinam.Zeins nokrita zemē.Es pieskrēju pie Džeika un vilku viņu prom.
-Vairs nekad nepieskaries manai māsai!Saprati?!-Džeiks dusmās kliedza.
-Džeik,pietiek.Lūdzu ejam.-es ieskatījos Džeikam acīs.
-Labi.Neraudi mazā.-Džeiks apskāva manus plecus un mēs gājām prom.
-Es gribu tikt prom no šejienes.Prom no šī visa.Ņem mani līdzi Džeik.Lūdzu ņem mani līdzi.-es caur asarām lūdzos.
-Labi.Braucam prom jau šodien.Aiziesim uz dzīvokli,sakrāmesim somas un braucam.-mēs ar Džeiku diezgan ātri devāmies atpakaļ uz dzīvokli.
Es nevaru sagaidīt kad tikšu prom.Es negribu vel kādreiz redzēt Zeinu.NEGRIBU!!!
-Tur ir daudz smuku puišu?-es nedaudz iesmējos.
-Tev pietiks.-nu mēs ar Džeiku pilnā balsī smējāmies.
Es devos pretī nezināmajam...
