Vecīts devies pārāk tālu....
Doma tāda- parakt mālu...
Kas gan būtu domājis?
Ka šis prātu nojājis....
Mežā egles kapā velnā,
Mūžīgs beigums raupjā delnā...
Aizej zelten talkā vecam,
Derēs maigums viņa plecam!
Mazums dienās košu rozi...
Un vēl izmēļotu dozi...!!!!
Un tad jā, tak mēs par mālu,
Tā jau tikām pārāk tālu...
Atceries par oopja prātu,
Gadu gadiem rupji krātu!
Hipi hopā sadeldēts
Metālā tas nevērtēts
Bet ne jau mēs to nolemsim
Kur galu galā mitīsim
