Viss ir normāli
Tik bail man.
No dzīves šīš
Kurā tik daudz,
Bet tā skrien!
Tik daudz man šķēršļu,
Bet vēl vairāk man dots.
Un prāta brīvība
Izrādās kā burvīgs slogs
Tam izvērsties ļaujot
Un zināšanu gabaliņus kraujot
Vienu pie otra un augstu,augstu.
Bet citiem tāpat vienmēr labāk,
Un turpinu Es tā sapņot.
Par sevi domāju un spriežu,
Kas man visu sasniegt liegtu?
Es gribu normāli dzīvot!
Bet normāli nav pa ceļam
Es normāli nemāku
Un normāli Es negribu
Bet viss ir tik normāli -
Un nav lieliski
Vai arī tā tikai šķiet?
Nezinu un esmu apmulsis
Kurš man šo atbildi var sniegt?
Es vai kāds cits?
Ilgi Es ciešu un iekšēji par to raudu,
Atbildi atrast nevaru
Un garīgais jau atkal -
Ļoti, ļoti slikts!
