Izbaudiet. <3 
Klāvs bij piecēlies stingru agrāk nekās Anete un viņš nolēma viņai uzstaisīt,ko ļoti gardu.Viņš visu laiku šviverējās par virtuvi un tad BEIDZOT darbs bij pabeigts viņš devās pie Anetes un nolēma tomēr viņu pamodināt.:
-Celies...-Maiga un klusā balsi viņš iečukstēja Anetei ausi.
-Nu...es gribu gulēt.-Anete neatvērdama acis sacija.
-Celies..ir jau 12;34 ir jau laiks..-Viņš smejoties pateica.
-uh..-Anete nopūtās un piecēlās sēdus.-Vau... tas man?-Anete sajūsmināta un ar miegainām acīm skatijās un paplāti kur bij daudz,kas garšīgs bet nu protams KAFIJA.
-Centos.-Klāvs lepni noteica.
-Vai..Tu esi tāds malacītis.-Anete pabužināja viņa vaidziņus un iedeva viņam buču.Kamēr Anete mielojās ar gardum gardām brokastīm,Klāvs uzrunāja Aneti:
-Negribi šodien aizbraukt uz... piemēram uz Jurmalu?-Viņš skatijās uz Aneti.
-Okey,bet ko mēr tur darīsim?-Anete nokožot sviestmaizi un ar pilnu muti sacija.
-Manam draugam tur pieder māja un viņš uz šo vienu nedēļu brauc uz Dāniju,tapēc izlēmu,ka mēs varēētu tur padzīvot.-Viņš smaidot runāja.
-Tik ilgi?-Anete izbrīniīta sacija.-PROTAMS.-Viņa noskūpstija viņu.
-Labi,tad tu te paēd un es iešu sakartot tur visu.-Viņš iedeva viņai buču un aizgāja uz virtuvi.
Kaut Anetei tagad vajadzēja būt darbā,viņa tomēr labāk paliks mājās un pabūs laiku kopā ar Klāvu,lai vai kas cits slikts nenotiek.
Viņa apēda un sāka sakrāmēt drusku drēbes ko ņems līdzi viņa izlēma,ka ņems plānākas drēbes,jo ārā bij pavisam jauka,labs laiks.
-Esi gatava?-No pirmā stāva bij dzirdams skaļš Klāva bļāviens.
- Ja! Nāku lejā.-Anete nobļāva un nogāja leja.
**
-Cik te ir skaisti.-Sajūsmā noteica Anete redzot jūru un baltās smiltis.
-Iesim pasēdēt.?-Viņš piedāvāja Anetei.
Viņi abi apsēdās smilīts un Klāvs viņu apņēma.
-Kā tu domā vai mīlestība ir iespējama no pirmā acu skatiena?-Klāvs jautāja Anetei.
-Em... Ja. Kapēc jautā?-Anete jautā viņam.
-Tapēc ka saprotu,kad es esmu viens no tiem retajiem cilvēkiem kuriem tas ir izdevies..Es iemīlējos tevi...-Viņš skatijās uz viņu un smaidija.
-Bet vai tu tici brīnumiem?-Anete jautāja viņam.
-Ja.. un tu?-
-Ja! jo tad kad tu mani pirmo reizi noskūpstiji tas bij brīnums,kas paliks manā sirdī vienmēr.-Viņa pieglaudās tuvāk viņam.
Tā nu viņi norunāja,kādas divas stundas un tad viņs atkal jautāja Anetei.:
-Tu mani mīli?-Viņš uzlūkoja Aneti.
-Protams...Bet kapēc jautā?-Anete nesaprazdama kapēc tāds jautājums atbildēja.
-Citiem cilvēkiem vajag nedēļas,lai saprastu citus,citiem vajag mēnešus lai kautko iemīlētu...Bet man vajadzēja tikai vakardienu,lai saprastu ka tu man esi vajadzīga vienmēr.Tu kļūsi par manu sievu?-Viņš smaidija un pieliecās pie Anetes.
-Oho...em...teikšu godīgi īpaši romantiski tas nav bet...ai... JA! nu protams!!-Anete apķēra Klāvu un ļoti skaļi smējās.
**
-Tā nu... Tagad tikai es te palieku viena un neprecēta-Zane smiedamies sacija.
-Gan jau mēs kādu atradīsim.-Karlīna smejoties atbildēja.
-Pagaidi...Bet kur tad tas gredzens?-Zane jautāja Anetei,
-Ak dievs... jūs vispar esat tādas... Galvanais ka mēs viens otru mīlam gredzens nav galvanais..-Anete smejoties un nopietni atbildēja.
Anete un Zane bij pie Karlīnas vecāku Jūrmalas mājā kur itkā svinēja trijatā Anetes bildināšanu.
-Ņemiet glāzes.-Karlīna sacija beidzot taisīt koktēlīšus,kā viņa ir kluba īpašniece viņai tas tīri labi padodas.
-Nu tad par JŪSU kāzām.-Zane smejoties pacēla glāzes.
-Par mūšejām.-Anete un Karlīna atbildēja.
