Tad šodien braucu prom.Tad jau redzēs kad sanāks otra. :)
P.S. Izmantojot izdevību pasaku LIELS PALDIES visiem,kas mani apsveica Varda diena <3
Anete sedēja uzgaidāmajā telpā un cerēja kautko uzināt par Klāvu.Viņa redzēja,ka garām gāja dakters kas tiko izgāja no Klāva palātas.
-Es atvainojos.Bet jūs nezinat kā viņam iet?-Anete uzrunāja Dakteri.
-Jūs runāt Par Klāvu Ādamsonu?-Dakters uzlūkoja Aneti.
-JA! kas viņam?-
-Nu..tā bij velviena lēkme,bet kā jūs jau ienesāt naudu tad es domāju,ka jau parīt varētu sāk jau visas procedūras.-Viņš mierīgi noteica.
-Okey..bet pie viņa var iejiet?-Anete skatoties uz durvīm jautāja.
-Droši.Viņam tieši labi būs ja tagad būs cilvēks kas viņu atbalsta.-Dakters uzsmaidija Anetei un Viņa iegāja iekšā palātā.
-Čau..Kā jūties?-Anete apsēdās uz krēsla kas bij blakus gultai.
-Normāli...Paldies.-Viņš pasmaidja anetei.
-Par ko tad?-Anete jautāja viņam.
-Es zinu,ka tu jau ienesi naudu.Kur tu viņu ņēmi?-Klāvs skatoties Anetes acis jautāja
-Em..Aplaupiju banku-Viņa smejoties atbildēja.
-Bet ja nopietni?-Viņš noteica.
-Vai tad tam ir nozīme.Es tevi mīlu un tas ir viss.-Anete sacija un iesēdās viņam gultā.
-Kad tu varēsi braukt mājās.-Anete jautāja viņam un spēlējās ar viņa pirkstiem.
-Nu man japagaida,kad atnāks medmāsiņa un pateiks,ka varu braukt.-Viņš sacija un noskūpstija Viņu.
****
Pēc divām stundām viņi jau abi bij mājās.Anete uzreiz ķērās pie vakariņu gatavošanas,jo jau bij vakars.
-Palīdzēt?-Klāvs no mugurpuses pielavijās pie Anetes.
-Nepiedēt mani tā.-Anete satrūkās un sacija.-Tu māki gatavot?-
-Em.. Ja! ko taisi?-Viņš skatijās uz Aneti un pateica.
-Kapēc gan ne?-Anete smaidīdama noteica.
Klāvs uzreiz ķērās pie griešanas un visu laiku skatijās uz Aneti.
-Kas ir?-Anete ieslēdzot televīzoru sacija.
-Nekas,nekas...-Viņš uzreiz novērsās no viņas.
-Kas ir?-Anete piegāja pie viņa un skatijās ciešī viņa acis.
-Vinkārši es nesaprotu,kāds tev labums būt ar mani kopā?Ja labi es nodzīvošu vel 2-3 gadus...-Klāvs novērsa acis.
-Izbeidz.Es esmu ar tevi kopā tapēc,ka es tevu MĪLU.Un tam nevajag paskaidrojumus.-Anete sacija un maigi noskūpstija Klāvu.
Viņi apēda aukstozupu un gāja skatīties Televīzoru.Istenībā ta nebij īsta televīzora skatīšanās,bet gan runāšana un vinkārši pavadīšana kopā klusējot,jo cik Anete ticēja ka ar Klāvu viss būs labi,viņai tomēr māca šaubas bet ja nebūs...Klāvam sāka zvanīt telefons un viņš piecēlās un aizgāja uz virtuvi.
Tikmēr Anete izlēdza televīzoru un sāka taisīties uz dušu.Viņa paņēma dvieli un halātu viņa gandrīz iegāja vanasistabā,bet no muguras dzirdēja Klāva balsi:
-Varbūt kopā iesim?-Viņš skatijās uz Aneti un smaidja.
-Domā ,ka vajag?-Anete atspiedās pret stenderi un pateica.
-Nebūtu jau slikti..-Viņš piegāja pie viņas un noskūpstija viņu.
-Es labāk iešu viena pati.-Anete beidza viņu skūpstīt un ātri iegāja vannasistabā.
Viņa iegāja dušā un gribēja,lai viss sliktais kas var notik,noteik līdz ar ūdeni.
Viņa izmazgājā uzvilka halātu un izgāja arā un ieraudzija,ka Klāvs jau guļ.Viņa klusītēm apgūlās pie viņa un apsedzās ar deķi un iečukstēja viņam ausī.:
-Es tevi ļoti mīlu.-Viņa pateica un noskūpstija viņu uz vaiga.
-Es tevi arī ļoti mīlu.-Klāvs apgāza Aneti un sāka viņu skūpstīt.
-Blēdis.!-Anete starp skūpstiem smejoties sacija.
