local-stats-pixel

Viņas dēļ man nācās pamest manu dzīvokli0

 49  0

Saka, ka šī sociālā distancēšanās un mājās sēdēšana negatīvi ietekmējot ģimenes. Iestrēguši mājās vīri nevarot izturēt savas sievas, sievas savus bērnus, un bērni visu pārējo.

Tomēr arī es, kurš pēc paša izvēles dzīvo viens, strādāju no mājām un nejūtos piesiets kādai vietai vai cilvēkam, izjūtu šos ierobežojumus un tie mani spiež pie zemes. Esmu atstājis novārtā šo blogu, un jau ilgāku laiku neveicu regulārus ierakstus. Jocīgākais, ka man ir pa pilnam brīva laika, bet, kad nav kur īsti doties, kad nedrīkst ceļot un pat apmeklēt sporta zāli, tad jūtos kā ne savā ādā.

Pašlaik vienīgais, kas mani tur uz strīpas, ir naudas pelnīšana. Apziņa, ka drīz šī situācija pāries un varēs atkal uzdzīvot, liek man atvēlēt vairāk laika savai naudas pelnīšanas stratēģijai. Tas arī vainagojās ar lielākiem ienākumiem. Jūtu līdzi cilvēkiem, kas šobrīd zaudējuši savu darbu un ienākumus, tomēr uzskatu, ka katrs zaudējums ir jauna iespēja. Visi, kas šobrīd nesēž tikai dīvānā pie televizora, var iepazīties ar manu akadēmiju, izstudēt to un iztestēt stratēģiju ar play money un sākt ar mazākajām likmēm. Šobrīd mans konts stabili papildinās un gaidu brīdi, kad varēšu kārtīgi nosvinēt. Skatos daudz ceļojumu vlogus un plānoju savu nākošo ārzemju braucienu. Ir valstis, kurās nav tik stingri aizliegumi kā pie mums. Domāju par īsu ceļojumu uz siltākām zemēm. Kipra, Portugāle, Grieķija vai Apvienotie Arābu Emerāti, pagaidām vēl pētu kur ierobežojumi ir mazāki un ceļošana patīkamāka.

Bet nav jau tā, ka mana dzīve te pat Rīgā, ir apstājusies pavisam. Arī decembrī manu ikdienu aizņēma sports, darbs un sievietes.

Pirms aizvēra sporta zāles, es katru dienu gāju uz treniņu. Lai arī no sākuma mans plāns bija izvairīties no Annas, vēlāk nomierinājos un atgeizos pie sava ierastā treniņu režīma. Pirmajā reizē, pēc mana romantiskā izgājiena un Annas uzmetiena, satiku viņu nākam uz zāli brīdī, kad es jau devos prom, tāpēc sanāca tik tāda bezpersoniska sasveicināšanās. Otrajā reizē pamanīju viņu taisām dziļos pietupienus ar svara bumbu. Damn…. viņas dupsis sporta legingos izskatās seksīgi. Nevarēju noturēties un nodomāju, ka vajag izrunāt to mūsu “incidentu”. Varbūt es biju pārpratis viņas flirtu, varbūt varu iegūt kādu noderīgu informāciju nākotnei, bet varbūt viņa vienkārši ir aukstasinīga koķete, kurai patīk spēlēties ar vīriešiem. Iekārtojos uz blakus esošajiem soliem treniņam ar hantelēm un uzsāku sarunu. Man par pārsteigumu saruna izrādījās dikti sakarīga. Ļoti saprotoši, un šķiet bez nekāda aizvainojuma, viņa paskaidroja, ka nav no tām, kura uz randiņu aizskrien uzreiz, kad viņu pasauc, pat tad, kad tas tiek darīts ar 99 sarkanām rozēm. Sarunājām nākamo treniņu aizvadīt kopā. No treniņa uz treniņu, vārds pa vārdam, starp mums izveidojās draudzīgas attiecības. Es sapratu, ka Anna ir sieviete ar augstiem standartiem, un, ja vēlos viņu iegūt, ar romantiskām klišejām vien nepietiks, te būs jāpiestrādā nopietnāk un jāapbruņojas ar pacietību. Ne bez flirta piesitiena, bet vismaz pagaidām, starp mums veidojās tīri platoniska draudzība.

Pavisam citādi attīstījās notikumi ar Natāliju, onkuļa dzīvokļa īrnieci. Divas dienas pēc mūsu piedzīvojuma, viņa man atrakstīja WhatsApp ziņu: “Hei! Vēlreiz paldies par palīdzību ar dīvānu. Ceru tev iet labi un viss kārtībā?”. Es atbildēju, ka man viss ir ok, un paldies par jauko vakaru. Sarakste trupinājās. Pāris dienas apmainījāmies ar īsziņām. Nevienā brīdī viņa nepiedāvāja konkrētu tikšanos, bet es jutu, ka visas viņas ziņas velk uz to, ka viņa grib tikties. Es izvairīgi, bet pieklājīgi atbildēju uz viņas jautājumiem un mēģināju būt neitrāls kā Šveice. Nepārprotiet, viņa ir seksīgs zaķis, gudra arī, ar labu gaumi un kas nav mazsvarīgi, gultā tieši tik neķītra kā man patīk, bet es negribu sarežģīt attiecības ar onkuli.

Tad viņa atsūtīja ziņu, ka viņai ir pastā jāizņem liela paka ar dažādiem interjera dekoriem, ko ir pasūtījusi no dāņu dizaina veikala BoConcept. Viņa mēģinājusi sarunāt tēvu, lai viņš palīdz atvest, bet tēvs esot laukos, un viņa lūdza vai es nevaru viņai izlīdzēt. Man tas viss izklausījās diezgan aizdomīgi. Likās, ka viņa varētu noorganizēt pakas atvešanu arī bez manas palīdzības, bet tā kā īsziņās biju minējis, ka man tajā dienā nav nekādu plānu, nevarēju atrast iemeslu lai atteiktu. Teikšu godīgi, es gribēju viņu satikt. Man pietrūka fiziskas tuvības, un ja viņa nebūtu mana onkuļa drauga meita, es ne mirkli nedomādams atsauktos viņas signāliem jau pēc pirmajām WhatsApp ziņām, bet es tiešām negribēju sarežģījumus. Vēl kādu brīdi ar sevi padiskutējis, pārliecināju sevi, ka dodos tikai izpalīdzēt meitenei nogādāt paku mājās, lai gan es iekšēju jutu, ka pats tam īsti neticu.

Sarunājām tikties pie pasta. Piebraucu, un tur jau viņa mani gaidīja ar visu paku. Sasodīts, arī saģērbusies ziemas drēbēs viņa izskatījās iekārojama. Mašīnā runājām par ikdienas lietām, un mūsu iepriekšējo tikšanos neapspriedām. Brauciens līdz viņas mājai bija īss. Atradu kur noparkot mašīnu un uznesu paku uz savu veco dzīvokli. Tikko pārkāpuši dzīvokļa slieksni, Natālija uzreiz aizdedza aromātisko sveci uz žurnāla galdiņa. Viņa palūdza nolikt kasti tur pat uz zemes koridorī, teica, lai novelku kurpes un palieku uz kafiju. Es sevi pārliecināju, ka atteikties būtu nepieklājīgi. Uz brīdi viņa nozuda guļamistabā, un pēc mirkļa jau parādījās pārģērbusies “mājas drēbēs”. Tikusi laukā no savām ziemas drēbēm, Natālija manā priekšā stāvēja tērpusies vien provocējošā topiņā, kura krītošais audums izcēla viņas krūšu galus. Man aizvien vairāk sāka likties, ka viņa šo visu ir rūpīgi izplānojusi, lai dabūtu mani atpakaļ savā dzīvoklī. Viņa pienāca man tuvu klāt un rotaļīgā balsī pajautāja: “vīnu, tēju, vai kafiju?”, pirms es paspēju ko atbildēt, Natālija jau pilnībā bija ielauzusies manā privātajā telpā un skūpstīja manu kaklu.

Es biju gatavs. Visi aizsargmehānismi, kas mani atturēja no ielaišanās ar viņu, bija sabrukuši. Ar vienu roku es stingri piespiedu viņu sev klāt, ar otru satvēru viņas dibenu. Mēs sākām skūpstīties, un šoreiz viņa mani neapstādināja. Es viņu pacēlu un uzsēdināju tur pat uz virtuves letes. Mēs turpinājām kaislīgi skūpstīties līdz es parāvu viņas topiņu tik stingri, ka sadzirdēju, kā tas pa vīlēm sairst. Šādi turpinot es drīz būšu saplēsis visas viņas drēbes. Viņa aptina savas garās kājas ap manu vidukli un kaislīgi turpināja skūpstīt manu kaklu, vaigus un lūpas. Mēs pārcēlāmies uz dīvānu. Skūpstot manu vēderu, viņa lēnām, bet mērķtiecīgi tika līdz manu džinsu pogām. Šoreiz viņa diktēja noteikumus, un man nebija ne mazākās domas viņai to neļaut. Es gulēju uz muguras, un izbaudīju Natālijas skūpstus un glāstus. Kad viņa bija atbrīvojusi mani no drēbēm, es piecēlos sēdus un piespiedu viņu sev cieši klāt un pārņēmu vadību. Viss notika dabīgi un šoreiz sekss ar viņu bija vēl kvalitatīvāks. Šis jaunais dīvāns tiešām ir ļoti veiksmīgs.

Noslēgums rakstam - https://mistersx.com/vinas-del-man-nacas-pamest-manu-dzivokli/?utm_source=spoki&utm_medium=post

 

Komentāri 0

0/2000