Savā, ne pārāk garajā mūžā esmu sastapis vairākas īpašas meitenes, bet neviena nekad nav līdzinājusies viņai.
Viņas smaids, viņas acis, viņa... Ehh... Lai viņu aizmirstu, nepietiks pat ar bezgalību.
Kaut arī ir pagājušas daudz vasaras, es joprojām bieži atgriežos tajā. Mums bija pašiem sava pasaule un es nekad nebiju juties tik īpašs kā ar viņu. Gandrīz visu savu brīvo laiku mēs pavadījām kopā, viņa iemācīja man smaidīt. Mēs braucām ar divriteņiem, pat iedevām tiem vārdus, peldējāmies, priecājāmies par sauli un kā mazi bērni skaitījām vilciena vagonus. Mēs taisījām smieklīgas bildes Vakaros mēs stundām ilgi runājām, bet, kad vajadzēja jau doties mājās nespējām viens no otra atvadīties, tik labi mums kopā bija. Un tad es visu sabojāju, man vismaz šķiet, ka vainīgs biju es.
Pēc tās vasaras mēs esam tikušies vairākas reizes, man bija iespēja būt ar viņu. Tomēr es nemācēju to izdarīt un tagad nožēloju savu stulbumu, kā arī visas lietas ko esmu viņai teicis.
Tagad es noteikti darītu visu savādāk, diemžēl savu iespēju esmu palaidis garām. Viņa tagad ir ar citu, arī es, bet man ir sajūta, ka kādā paralēlā pasaulē mēs esam kopā, mēs esam tur. Tajā vasarā, kā toreiz, divatā.
Joprojām bieži redzu viņu sapņos, joprojām ir vakari, kad pēc viņas ilgojos. Man dažreiz patīk iedomāties, ka viņa to jūt.
Rakstu ar cerību, ka reiz citā vietā un citā laikā mēs būsim kopā arī šajā pasaulē. Tev vienmēr ir un būs, īpaša vieta manā sirdī.
I take a deep breath everytime I pass your door
I know you're there but I can't see you anymore
And that's the reason you're in the dark
I've been a stranger ever since we fell apart
And I feel so helplessly
Watch my eyes are filled with fear
Tell me do you feel the same
Hold me in your arms again
