Sveiki visiem, te atkal es! ;DD
Un arī turpinājums manam garadarbam. (Sākumu meklē http://www.spoki.lv/narami)
Lasi un izbaudi!
Droši rakstat komentāros savas domas par šo darbu!
Atvainojos par kļūdām!
P.S. Neesmu nekāda profesionāle, rakstu sava prieka pēc
...
Četri zibens zibšņi
Minūtes piecas Rituālu aplī dzirdamas vien vēja šalkas un pašu elpa.
Grasos jau nemierīgi sagrozīties, kad tumšās debesis pāršķeļ četras zibens strēles. Līdz ar pārējiem noelšos, kad no zibeņi maina formu un krāsu.
Viens no zibšņiem ir līdzīga sveces liemiņai un šaudās padebešos šurpu turpu.
Otra zibens strēle nu ir dzidri zila kā okēna ūdens un met viļņiem līdzīgus graciozus līkločus.
Trešā zibšņa krāsa ir zaļa un tas ir apvīts ar zaļu lapu virteni. Šo strēli laikam varu saukt par visgraciozāko un tās mestie līkumi ir asi un stūraini.
Ceturto zibens strēli tik pat kā saskatīt nevar, jo tā ir tik blāva un gaisīga. Ar vieglu eleganci tā šaudās te ap zilo, te zaļo, te sarkano gaismas zibsni.
- Zeme, uguns, ūdens un gaiss, - tik pat kā nemanāmi paliekusies uz manu pusi Flo nočukst.
Pareizi! Elementu aplis! Dzīvības simboli!
Esmu tik dziļi aizkustināta par elementu tīro spozmi, ka acis aizmiglo asaras. Arī apkārt šur tur kāds nošņaukājas. Pat esmu mazliet atvieglota, ka ne uz mani vienīgo tiek atsāts tāds iespaids.
Piepeši gaismas strēles maina virzienu. Tās vairs nelocās pa naksnīgajām debesīm, bet gan metot laiskus lokus tuvojas Rituālu aplim.
Flo pat nevajag mani pabikstīt, lai es kopā ar vilkačiem pašautu rokas gaisā – tuvāk elementiem.
- Aizver acis, - Flo nočukst un es paklausu.
Gandrīz salecos, kad caur manām paceltajām plaukstām izšaujas karsta gaisa masa, sasildot mani līdz pat dvēseles visdziļākajam stūrim. Mani uzreiz pamet samgā bēdu sajūta.
Nākamais ir zemes elements. Kad nākas saskarties ar to, gaisā novirmo svaigi pļautas zāles un ābeļziedu smarža. Jtos saistītāka ar zemi vairāk nekā jelkad. Gluži nejauši atceros savu pirmo soli! un mammas mīlošo bezrūpīgo seju pirms tās briesmīgās avārijas, kas laupīja dzīvību manam tēvam.
Tad nāk vējš, kas sabužina matus un iesēj sirdī cerības sēklu. Šī ir mana jaunā dzīve, laiks sākt dzīvot to!
Pēdējais elements ir ūdens. Tas aicina ļauties dzīves ritumam un palaist vaļā rūpju nastu.
Pēdīgi sekojošā šalkoņa man liek nojaust, ka elementu zibšņi uzvijas atpakaļ debesīs. Gaiss atkal kļūst rāms un mierīgs.
Kad esmu pārliecināta, ka nu var vērt vaļā acis, man virsū uzgāžas silta ūdens palte.
Pārsteigumā iespiedzos un par atvieglojumu dzirdu, ka tāda neesmu vienīgā. Tiesa gan, pārējo pārsteigtie izsaucieni ir vairāk patīkama pārsteiguma pilni.
Nākamajā mirklī slapjos matus sabužina vējš un iepin tajos saldi smaržojošus ziediņus.
Tik pat kā nekavējoties visapkārt sākas neganta purināšanās. Arī es pievienojos tiem, kas cenšas nopurināt no sevis ūdeni. Tad arī atsākas čalas un visi pamazām slejas kājās.
- Vai tā ir katru reizi? - pavaicāju Flo.
Vilkate paveras manī un ieraugu, ka viņas acis tumsā viegli spīd.
- Katra reize ir unikāla, - Flo noslēpumaini nočukst. Tad saņem manu plaukstu un saka:
- Nāc, laiks tikties ar Vecajo padomi.
- Kāpēc? - gribu zināt.
Flo viegli iesmejas.
- Pirmais – tev ir jāpiereģistrējas, otrais – arī tev vajag savu vārdu.
Oi...
