Sveiki visiem, te atkal es! ;DD
Un arī turpinājums manam garadarbam. (Sākumu meklē http://www.spoki.lv/narami)
Lasi un izbaudi!
Droši rakstat komentāros savas domas par šo darbu!
Atvainojos par kļūdām!
P.S. Neesmu nekāda profesionāle, rakstu sava prieka pēc
...
Atbildes meklējot
- Un tomēr, es tevi neizprotu, - Rītausmas Sidrabtauriņa uzlūko mani pār grāmatām otrā plaukta pusē. Mēs jau sazin cik ilgi urbjamies pa bibliotēku, meklējot kādu grāmatu, kurā varētu būt minēti siteoni, bet pagaidām nekā. Vilkace ik pa brīdim cenšas ierunāties, taču ik reizi, kad viņas sīkā balss atskan manā prātā, es triecu galvu pret plauktu. Tagad ik pa brīdim paberzēju sūrstošo pieri un domāju, kāda velna pēc Vilkacei vajadzēja izvēlēties tieši mani?
- Ko tad īsti? - palūkojos uz draudzeni.
- Cik reizes tu taisies dauzīt galvu? Varētu gan sākt pierast pie tā, ka tevī mājo gars un ne jau kurš katrs, bet leģendārā Vilkace, - Rītausmas Sidrabtauriņa novicina rokas, netīši aizķerot grāmatas, kas ar klusiem būkšķiem nobirst zemē.
Saviebjos.
- Tev jau viegli runāt, - burkšķu, paskatīsimies, kā tu jutīsies, ja tev galvā sāks čivināt uzmācīga balstiņa.
Tu mani nosauci par uzmācīgu čivinātāju?! sašutusi atkal ierunājas Vilkace un es atkal situ galvu pret plauktu. Acīs saskrien sāpju asaras.
- Sjū, izbeidz! - Rītausmas Sidrbatauriņa asi izsaucas, - Tas, ka tu atdauzīsi pieri jēlu, neko nelīdzēs.
- Tad pasaki, lai viņa aizveras! - noņurdu un turpinu pārlūkot grāmatas.
- Pasaki, kāpēc mums meklējumi veicas tik slikti? - drūmi pavaicāju, kad mani jau sāk garlaikot mūsu nodarbe.
Rītausmas Sidrabtauriņa parausta plecus un saka: - labi, šodienai pietiks!
Atviegloti uzelpoju un sekoju draudzenei uz izeju. Tad sadzirdu, ka kāds tuvojas vigvamam.
- ...es patiešām esmu pārliecināta, - saklausu Ledus Magones balsi un Rītausmas Sidrabtauriņa mani parauj aiz plaukta.
Meitene ienāk bibliotēkā kopā vienu no savām draudzenītēm – Zelta Oglīti un es apvaldu vēlmi iespurgties, kad atceros vilkaces cīņu ar Tuksneša Jātnieku.
- Un ja nu tomēr? - izklausās, ka Zelta Oglīte cenšas barvedi no kaut kā atrunāt.
- Beidz, - Ledus Magone iesmejas un dodas pie plaukta ar sārtu grāmatu rindu, - viss būs kā pa diedziņu un esmu tikusi pie informācijas, ka Vilkace Sjū, kaut viņa atstieptu kājas, viņu ir atraidījusi.
Ar Rītausmas Sidrabtauriņu pārmijam neizpratnes pilnus skatienus. Vai Ledus Magone runā par Rēgu Vulkānu?
- Nu un ko tu domā darīt? - Zelta Oglīte pasniedz barvedei vienu grāmatu, ko Ledus Magone ar interesi pāršķirsta.
- Tas nebūs nekas grūts, - meitene atbild, - viņš tagad ir ļoti sadrūmis un es vienkārši būšu laba draudzene, uz kuras pleca paraudāt un pēc tam viņu nocopēšu sev.
- Ko tu darīsi tādā gadījumā, ja viņš tevi atraidīs? - Zelta Oglīte nedroši pavaicā.
Ledus Magone pagriežas pret meiteni un izbola acis.
- Kam tad ir domāta šī? - viņa pavicina gar Zelta Oglītes seju sārto grāmatiņu, - Man tikai atliks iebarot viņa pareizo dzērienu un viņš būs mans.
Rītausmas Sidrabtauriņa nepatikā saviebj seju un es viņai pievienojos – pieburt sev puisi ar burvju dziras palīdzību - kas gan var būt vēl idiotiskāks?
- Tu mani kārtējo reizi pārsteidz ar savu gudro un aso prātu, - Zelta Oglīte pieglaimojas un Ledus Magones seja izplūst platā smaidā.
- Paskat, Oglīt, - viņa norāda uz kaut ko kādā grāmatas atvērumā, - tieši tas ko vajag! “Kā padarīt sevi par Viņa pielūgsmes objektu?” mums vajadzēs mijkrēslī plūktu papardi, sausserža sakni, efejas ziedu un šķipsnu no Viņa iecerētās matiem. Ha! vieglāk par vieglu! Tiesa, efejas aug vien pie divpadsmitā gredzena rietumu vigvamiem.
Saskatos ar draudzeni – Ledus Magones pieminējusi tieši to daļu, kur atrodas mūsu vigvams.
Rītausmas Sidrbatauriņa uzmet man daiļrunīgu skatienu un es saķeru savus matus ar augstprātīgu izteiksmi sejā, tā bez vārdiem liekot noprast, ka Ledus Magone pie maniem matiem tiks vien pār manu līķi.
Tālumā noskan rags, iezīmējot pusdienu laiku un abas meitenes dodas prom.
Izmetos no savas slēptuves, lai pagrābtu tādu pašu grāmatu, ko paņēma Ledus Magone un tad pievēršos Rītausmas Sidrabtauriņai, kas vēl joprojām stāv pie mūsu slēptuves un plati ieplestām acīm skatās kādu grāmatu.
- Sjū, - viņa pēkšņi pagriežas pret mani un atplaukst platā, uzvarošā smaidā, - es atradu!
Meitene pavicina senu, daudz cietušu grāmatu.
Bibliotēkā pēkšņi iesoļo Nāves Durklis.
- Tad te jūs esat, - viņš iesaucas, - neesam redzējuši jūs visu dienu.
Jūtoties mazliet vainīga saraujos.
- Piedod, - nosaku, - mums bija tik daudz darāmā.
Puisis saprotoši pamāj un tad palūkojas uz grāmatu man rokās.
- Ja tiek izmantotas burvju dziras, pasniedzēji to uzzina uzreiz, - viņš brīdinoši nosaka un es nosarkstu.
- Ne jau mēs taisāmies izmantot dziras, - iejaucas Rītausmas Sidrabtauriņa, - Ledus Magonei padomā ir, mūsuprāt, pieburt sev Rēgu Vulkānu.
- Jūsuprāt? - Nāves Durklis paceļ vienu uzaci un es burtiski redzu, kā draudzene izkūst.
- Nu viņas konkrēti neminēja Rēgu Vulkāna vārdu, bet viņas minēja puisi, kuru es esmu atraidījusi un, cik man zināms, Rēgu Vulkāns ir vienīgais, - steigšus ierunājos un sajūtos mazliet slikti.
- Bet nu viss ir labi, - Rītausmas Sdrabtauriņa ir atguvusies, - Sjū tagad visu atceras un...
Draudzene apklust, sastopoties ar manu neizpratnes pilno skatienu.
- Atceros? - drudžaini domājot, pārvaicāju.
Rītausmas Sidrabtauriņa ievaidas un nokar plecus.
- Kas noticis? - Nāves Durklis nesaprot.
Draudzene īsumā izskaidro par maniem atmiņas traucējumiem un izstāsta mūs vakardienas piedzīvojumus.
Man acīs saskrien bezspēcīga niknuma asaras – es zinu, ka es visu atcerējos, bet nezinu, ko es atcerējos! Kārtējo reizi esmu izmisumā.
Tad nu gan tev iet traki... ierunājas Vilkace un es iekaucos, metos pie tuvākā plaukta un spēcīgi pret to atsitu galvu.
- Tā ir problēma numur viens, - saka Rītausmas Sidrabtauriņa, - problēma ar numuru divi ir tāda, ka Sjū negrib pieņemt garu, kas radis mājvietu viņā.
- Viņā iemājojis gars? - Nāves Durklis izbrīnīts pārvaicā un draudzene pamāj.
- Tā ir Vilkace, taču Sjū dauza galvu ik reizi, kad viņa nolemj ierunāties.
Mani lēnām sāk kaitināt tas, ka runa iet tikai par mani un es steidzīgi domāju, kā šo tēmu izbeigt.
- Es domāju, ka mūsu aktuālais jautājums ir, kā nepieļaut to, ka Ledus Magone īsteno savu nodomu, - ierunājos un Rītausmas Sidrabtauriņa apklust, lai sāktu domāt.
- Hmm, - viņa galu galā nosaka, - vai tik tas skuķis neteica, ka pie efeju ziediem var tikt tikai mūsu galā?
