Šis ir mans pirmais stāsts spokos. Komentējiet, Kritizējiet lieciet ++++
Ja gribēsiet tad būs nākamās daļas
STĀSTA 2.DAĻA http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viktora-dzive-2/650387
Ir 7:00, drīz jāiet uz skolu, bet vēl ir laiks nedaudz pagulēt.
-Dēls mosties! Viktor, celies!-Kāds kliedz man tieši pei auss.
-Kas noticis?-
-Celies jāiet uz skolu!-
Paskatos pulkstenī, jau 7:42.-Johaidī!-Es iesaucos, ātri saģērbjos uz cenšos skriet uz skolu. Citi uz skolu aiziet pa 15 minūtēm, bet es parasti nesteidzos un skriet man arī nepatīk, tomēr es cenšos skriet. Soma ir pārāk smaga, paliek grūti pakustēties, bet es nepadodos un eju uz skolu.
-Tā, tā, tā. Bērziņ, kavējam atkal?- Jautā mājturības skolotājs.-Pārējie puiši jau zāģē, bet tu cienītas cilvēk tikko ieradies skolā. Dod dienasgrāmatu!-
-Skolotāj, lūdzu nerakstiet piezīmes mana māte ir apslimusi un es nevēlos viņu lieki satraukt.-Man nu gan padodas melot.
-Nu labi,bet tad pie darba!-
Es sāku zāģēt dēlīšus priekš putnubūra.
-Palīdzēt?-Prasa Denis.-Es tev sazāģēšu tu taču nemāki.-
-Māku, netraucē man.- Es atsaku un turpinu zāģēt. Neesmu pat vēl pusē kad jau atskan zvans.-Dieva laime.- Un es eju prom.
-Čau, Viktor!-Sauc Gustavs.-Kāpēc nokavēji šodien?
-Aizgulējos.-Es atbildu.
-Labi, bet ne jau tas man interesē. Es gribēju tev pateikt, ka Marta ir tevī ieķērusies.-
-Nu nestāsti niekus!-Es neticu.- Viņa ir pārāk forša priekš manis.
-Nu nē, tas ir pavisam nopietni. Es tev iedošu viņas telefona numuru.-Gustavs saka un iedod Martas numuru. Es zvanu.
