Vikkeira1

Es sēdēju pie maza galdiņa.Tam bija skaists galdauts virsū, un es biju vienīgā ,kas pie tā sēdēja. Galdiņš bija tik mazs, ka varēja apsēsties ar mani vēl viens vai divi cilvēki,ja bērni ,tad trīs. Bet es tik un tā biju viena pati. Šīs laikam ir pirmās domas šovakar. Kad es ierados, kāda kundzīte apsēdināja mani gara krēsla pēdējā vietā. Pārējie bija jau apsēdušies. Kad ieskanējās kāda vīrieša balss, kas bija tālu priekšā man, es vēlējos kaut nebūtu te, es sēdēju un cītīgi skatiījos uz priekšā sēdošās sievietes dīvaino frizūru. Tā nebija smieklīga, bet es cerēju,ka tas manas domas novirzīs kaut vai uz minūti. Tas neizdevās. Pēc trīsdesmit minūtēm mana galva sāka dunēt. Vēl pēc trīsdesmit minūtēm mani izveda ārā ar pārējiem cilvēkiem,no kuriem lielāko daļu nepazinu. Mani apsēdināja pie šī paša galdiņa un uzlika uz maza šķīvīša lielu kūkas gabalu. Uz kūkas bija figūriņas. Kā saskaitīju, bija vismaz trīs.Kā varēja noprast,tās bija saldējuma figūriņas,jo viņas katru minūti kusa.Es tikai skatījos uz vienu no izķēmotajām sejām, tā ,likās, skatījās tieši uz manis. Figūriņa mani nežēloja ,likās,ka viņa mani nicina. Bet ko gan es te stāstu no tik lielas atstarpes, ja kāds lasītu, tad nesaprastu neko, ko stāstu.

Mani sauc Adrianna. Piedzimu pilsētā Vikkeirā.Tur cits citu pazina, un ja pienāca pilsētā kāds svešinieks, drīz par viņu zināja visa pilsēta. Jau no mazotnes pazinu visus bērnus pilsētā. Laikam prātā visvairāk iekrita Tomijs, gadu vecāks puika no pretim esošās mājas. Mēs gājām vienā skolā,pazinām vienus cilvēkus. Kad mums bija trīspadsmit gadu, mēs kļuvām par labākajiem draugiem, jo pārējie mūsu vecuma bērni vai nu bija pārcēlušies uz lielpilsētu, vai nerunāja ar mums. Tādā veidā arī visa pilsēta cits citu arī pazina. Runāja svētdienās pie baznīcas, daži vēl arī runāja darba vietās, bet pārējo laiku pavadīja pie savas ģimenes. Kad mums ar Tomiju bija septiņpadsmit gadu, līdz viņa dzimšanas dienai bija tikai dažas dienas, pilsētā iebrauca grezna un spīdoša mašīna – limuzīns. Bet uz limuzīna pasažieriem neatiecās tie paši likumi ,kā uz pārējiem iebraucējiem…