Vientuļa sala #20

^^
Leila
Ejot uz lidmašīnu pievērsu uzmanību maznozīmīgākām lietām. Pievērsu uzmanību cilvēkiem. Viņi steidzās un izskatījās iegrimuši domās.
Stāvot uz pārbaudēm 100 reizes pārdomāju iet vai nejiet. Izvērtēju iespējas.
Domāju par gaidāmo tikšanos, un sapratusi ka nevēlos doties uz Bali strauji pagriezos lai dotos prom, bet protams, nejauši uzskrēju virsū vīrietim. Labi ieskatoties tas nebija vīrietis, viņš bija sasodīti seksīgs puisis ar smarag zaļām acīm un izteiktiem vaigu kauliem.
-Piedodiet,- klusi nomurmināju un griezos atpakaļ.
Tā bija zīme... Ka jādodas uz lidmašīnu... Es ticu zīmēm... Kā nekā biju zintniece.

Filips
Viņa bija skaista. Viņa nebija super tieva, bet nebija arī ļoti resna. Bet tik un tā... Viņa bija skaista.
Pamostoties no domām sāku lēnām soļot uz priekšu. Rinda bija gara, tas laikam nozīme ka būs daudz cilvēku.
Pārbaudes mašīnas skaļi dūca, cilvēki apkārt sarunājās, mazi bērni klaigāja. Tas mani savā veidā nomierināja.
Iekāpjot lidmašīnā pirmais ko palūdzu bija gāzēts ūdens.
Es bieži braucu ar lidmašīnu bet tas tik un tā neietekmē brauciena uztraukumu.
Apsēžoties savā vietā iekārtojos ērtāk un palūkojos apkārt. Man blakus sēdēja vecāka sieviete aptuveni piecdesmit gadu vecumā ar ļoti dīvainu frizūru. Blakus viņai sēdēja meitene ar gaišiem matiem un pelēkzilām acīm. Viņa bija manāmi satraukusies. Priekšā sēdēja kāds pārītis, varēja redzēt ka laimīgi iemīlējušies. Blakus viņiem sēdēja tā meitene no pārbaudes. Ta kura uzskrēja virsū. Nopētīju viņu kārtīgāk, viņa kā sajutusi skatienu pagriezās pret mani un tiko manāmi uzsmaidīja. Nokaunējies novērsos un sāku pētīt savus pirkstgalus kad sāka pacelties lidmašīna.
Kā pa miglu dzirdēju stjuartes maigo balsi.
Uzlicis austiņas sāku klausīties mūziku.
Pamodos no mazas kratīšanas, tās laikam bija gaisa bedres. Paskatījos pa logu un redzēju brīnišķīgu skatu. No tāluma redzēju visapkārt daudz ūdens, pa vietām bija mazi pikucīši - tās laikam salas. Paskatijos lidmašīnas līmenī- bija apbrīnojami mākoņi, izkatijās tā itkā kāds ir braucis ar otu pa debesīm.
Vēlējos aiziet uz toleti, cēlos augšā un taisījos iet garām...
-Lūdzu kungs, apsēdieties,- stjuarte satraukti paziņoja un aizsteidzās.
Es nesaprašanā sēdos, bet tik līdz apsēdos sajutu strauju lidmašīnas pagriezienu pa labi.
Pat muļķis saprata ka kaut kas nav labi.
-Lūdzu visi nesatraucamies, radušies sarežģījumi, lidmašīnu meiģinās nosēdināt uz kādas salas. Mēs meiģināsim sazināties ar lidostu, tikmēr visi, lūdzu, uzvelkam drošības vestes.- stjuarte paziņoja.
Un tad sākās vētra...
^^
Jūs nevarat man neko teikt par saturu... Jo tas ir mans stāsts. Kā es būšu paredzējusi, tā arī būs... Paldies. 😉😊🙆🏽😎