Redzēju vienu rakstu, kurā bija draudzenes dāvātais dzejolītis, tāpēc nolēmu pievienot arī savu dzejoli. :P Dzejolis tapis 2009. gada vasarā. :)
Sākumā tas bija kā maigs pavasara vējš
Kas pamazām pārvērtās mežonīgā vētrā
Kā nemanāms spēks apņēma manu sirdi
Līdz aptvēru ka esmu iemīlējies
Šī mīla nekad nebija pilnīga
Jo Viņa nesniedza man šo siltumu
Kādu es viņai biju solījis
Savā sirdī kā noslēpumu glabājis
Tagad sēžot istabā pārdomājot
Cik daudz es būtu viņai devis
Asaras saskrien acīs
Un sirds čokurā sažņaudzas
Viens tāds parasts dzejolītis ^^11
46
1