Vienkārši0

Pirmo reizi rakstu kko tāda rakstura - savā ziņā reliģisku.. Burtiski nav jāsaprot neviena no rindiņām. Darbs tapis garāmejot un ir haotisks, bet mainīts netiks, tpc, ja ir interese - Izlasi

Ir februāris, tik nezinu kurš jau datums.
Diena uzplaukst un diena satumst.
Un naktī uz ielām ļaužu retums,
kur es un mans domu kritums.
Vazājos lēnām no staba līdz stabam,
dzirdot ledu zem kājām čabam,
soli pēc soļa uz priekšu sperdams,
zūd nojausma par to, kas redzams, kas dzirdams.
Tumsa un aukstums - viss, ko es jūtu.
velns un elle! kaut cimdi man būtu!
uzpūstams dvašu uz vienas no rokām
kustinu prikstus tai ar elles mokām
tas nekas- es prātoju berzdams
roku pret roku un uz tām elsdams
ir jau vēl citi, kam apkārt vēl aukstāk
un dabūt jaunus cimdus tiem sanāktu gausāk.
tātad - soļoju tālāk caur kvartālu mežiem
lūkodams sejas ļaužiem tik retiem
dažiem jauniem un dažiem veciem
dažiem no elles un dažiem svētiem
Vazājos lēnām no staba līdz stabam,
dzirdot ledu zem kājām čabam,
soli pēc soļa uz priekšu sperdams,
zūd nojausma par to, kas redzams, kas dzirdams.
Tumsa un aukstums - viss, ko es jūtu.
velns un elle! kaut šalle man būtu!
apsegdams kaklu ar tikko sildīto roku
pa pilsētas ielām metu kārtējo loku
tas nekas- es prātoju kaklu segdams
un večukam balto šalli sniegdams

Ir vēl citi, kam šobrīd ir grūti
tāpēc, Dievs, viņiem gaišumu sūti!
- un es gribu, lai arī Tu to jūti!-
saku gājējam, kas apķēris brūti.

beigu beigās palicis viens un kails
gaidu nākošo misiju ko nesīs man laiks
un tagad varu elpot, jo gaiss kļuvis svaigs
un arī nesalst, jo silda pieskāriens maigs
tas ir eņģelis, kas sūtīts man pakaļ
kurš rāda bildi, ka pašam sava laime jākaļ
dari citam to, ko pats vēlies saņemt
un mācies dot, pirms iemācies atņemt!