http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viena-nedela-Italija-76/662820
Abus mīlniekus pārtrauca Jozefs, kas pieklauvēja pie durvīm.
- Adelīnas jaunkundz, jūs gaida Pītera kungs. - viņš teica.
- Pīters? - Bendžamins jautājoši uzrunāja savu sievieti.
- Pasakiet, ka es tūliņ nākšu. - Adelīna pasmaidīja vecajam sulainim un viņš aizgāja.
Sieviete apskāva Bendžaminu un ielūkojās viņa acīs.
- Vai tu atkal esi greizsirdīgs? - Adelīna vaicāja. - Tu taču, zini, ka mīlu tikai tevi. - Adelīna teica pacēlusi vienu uzaci.
- Bet kas viņš tāds ir? - Bendžamins vaicājoši uzlūkoja sievieti. - Vai man ir pamats būt greizsirdīgam?
- Nē. - Adelīna iesmējās it kā tas būtu pats dīvainākais un muļķīgākais jautājums, ko viņš jebkad būtu uzdevis. - Viņš ir tikai ļoti sens un tuvs draugs, nekas vairāk. - Adelīna paskaidroja.
- Jā, pēdējā laikā dzīvojot ar tevi kopā tev ir daudz tādu "tikai" draugu. - Bendžamins zem deguna nomurmināja uzsverot vārdu "tikai".
- Tu ko teici? - Adelīna vaicāja jau atkal savilkdama uzacis, taču vīrietis neatbildēja.
Viņš pielika pirkstu sievietes pierei, kas bija savilkusies dažās grumbiņās no uzacu izkustināšanas un ielūkojās viņas daiļajās zaļajās acīs.
- Nē, bet nesavelc to pieri tā, drīz savādāk izskatīsies veca. - Bendžamins pukojās, jo bija diezgan apvainojies, ka Adelīna nebija dzirdējusi viņa teikto, lai gan pats to bija tikai nomurminājis.
- Vai tad tu mani nemīlēsi, kad būšu veca un neglīta? - Adelīna vaicāja ar smīnu uz lūpām.
- Ne tak. Tu vienmēr būsi skaista un pievilcīga, un nekad no manis vairs netiksi vaļā. - vīrietis teica un uzspieda skūpstu uz viņas pieres. - Tagad ej, Pīters tevi gaida. - Bendžamins atbildēja mazliet izmēdot Adelīnas drauga vārdu un sieviete smiedamās izgāja no istabas.
Bendžamins apsēdās uz gultas un iegrima domās. Ziņkārība, kas ir Pīters lika vīrietim būt pavisam nemierīgam. Viņu grauza tas, ka viņš nezināja, kas šis Pīters tāds ir. Nespēdams vairs mierīgi nosēdēt viņš nolēma noiet garām abiem draugiem un vismaz apraudzīt to Pīteru.
Atradis Jozefu viņš no vecā sulaiņa uzzināja, kur Adelīna atrodas - viesistabā, kur atradās viņa mātes portrets. Vīrietis devās turp. Bendžaminam bija sajūta, ka uz viena viņa pleca sēž eņģelītis, kas teica, ka izspiegot sievieti nav labi, taču uz otra velnēns, kas apgalvoja, ka tā ir viņa māja un viņa sieviete, līdz ar to viņam ir tiesības visu uzzināt. Šķita, ka velnēns bija uzvarējis, jo vīrietis jau atradās pie viesistabas.
Rādīties abiem draugiem viņš nerādījās, tomēr Bendžamins atspiedās pret sienu, kas bija tieši blakus durvju ailei. Šādā pozīcijā viņš palika neredzams, tomēr tajā pašā mirklī arī visu varēja dzirdēt.
- Sveiks, Pīter, - Bendžamins klausījās, kā Adelīna ar vīrieti sasveicinās un laikam arī viņu nobučoja uz vaiga, kas lika Bendžaminam sajust milzīgu greizsirdības vilni. - Ko tu šeit dari? - viņa priecīgi vaicāja.
- Es atnācu ar tevi apsveicināties. - Pīters atbildēja.
Vīrietim bija baritona balss. Tā nebija tik zema kā Bendžamina, taču nebija arī augsta kā tādam pusaudzim. Tai bija viszinoša toņa pieskaņa, kas Bendžaminam ļāva iztēloties, kā šis Pīters izskatījās.
- Kas noticis? - Adelīna vaicāja. Izskatījās, ka sievieti Pītera sniegtā atbilde nepārliecināja.
- Kādēļ tu domā, ka, kas ir noticis? - Pīters vaicāja.
- Es tevi pazīstu. - Adelīna atbildēja. - Vai runa ir par Gregoru? - Adelīnas balss izklausījās satraukta.
Gregors. Tādu vārdu vīrietis pirmo reiz bija dzirdējis. Bet jebkurā gadījumā, kādēļ sieviete izklausījās tik satraukta par kādu citu, kas nebija Bendžamins?
- Jā, - Pīters atzinās.
- Vai viņam ir labāk? - viņa vaicāja, taču tonis izpauda to, ka sieviete visticamāk pati pat tam neticēja.
- Gan jā, gan nē. - Pīters ar skumju pieskaņu balsī atbildēja. - Viņam vairs nav personības dubultošanās tik bieži kā agrāk un viņš ir stabilāks, taču viņa audzējs ir pasliktinājies. Viņš knapi, ko vairs spēj ieēst un var redzēt, ka viņam vairs nav spars, lai dzīvotu, man ļoti žēl, Adelīna, taču viņa laiks drīz pienāks.
- Cik? - Adelīna vaicāja un Bendžaminam pat nevajadzēja uz sievieti paskatīties, lai saprastu, ka viņa drīz sāks raudāt. - Cik laika viņam ir palicis? - viņa vaicāja pavisam nopietni, cenzdamās turēt sevi grožos.
- Adelīna, nesāpini sevi vēl vairāk.. - Pīters tikpat sāpināti lūdzās.
- Velns parāvis, Pīter, cik daudz laika viņam ir atlicis?! - Adelīna izkliedza.
Pirmo reizi savā mūžā Bendžamins sievieti bija dzirdējis tik niknu. Kas bija šis Gregors, ka viņš bija tik tuvs sievietei? Viņš vēlējās būt Adelīnai blakus un viņu tobrīd apskaut, taču vīrietim bija bail, ka tas padarītu visu vēl grūtāku.
- Divi līdz trīs mēneši. - Pīters skumji novilka un iestājās ilgs klusums, laikam, sieviete centās saprast un sakārtot pa plauktiņiem visu, ko tikko bija dzirdējusi., .
- Vai es varu viņu satikt? - Adelīna klusi vaicāja.
- Ada, es zinu, ka tev ir grūti, taču tev ir jāļauj viņam aiziet ar mierīgu sirdi. Tu zini, ka arī Maiklam nepatiktu, ja tu viņu satiktu. - Pīters teica.
Bendžaminam tas šķita mazliet dīvaini. Arī Adelīnas brālim nepatiktu, ja viņa Gregoru satiktu? Kas viņš tāds bija?
- Vai es varu viņu satikt? - Adelīna atkārtoja un izklausījās, ka viņa jau atkal cenšas apvaldīt savas dusmas.
- Nedari to, ko pēc tam nožēlosi.. - Pīters arī nebija apmierināts ar to, ka Adelīna šo Gregoru satiek?
- Vai es varu viņu satikt, Pīter?! - viņa jau atkal kliedza.
- Jā, bet padomā, kā Bendžamins jutīsies, kad ieraudzīs tevi ar jaunu rētu uz sejas vai, ko tamlīdzīgu? - Pīters atbildēja un Bendžamins samulsa.
Kādēļ, gan, lai Adelīnai, kas notiktu, ja viņa satiktu to Gregoru? Kas pie velna viņš tāds bija? Bendžamins jutās tik neapmierināts, ka neko par sievieti nezināja, ka viņam bija sajūta, ka dēļ tā eksplodēs.
- Tad braucam. - Adelīna nostādīja Pīteru fakta priekšā un ar to Bendžaminam pietika.
Viņš nevēlējās, lai ar Adelīnu, kas notiek. Kā gan viņš varēja to pieļaut? Lai viņa brauktu pie šī svešā vīrieša bez Bendžamina? Nekā nebija!
- Nekur tu nebrauksi! - vīrietis iekliedzās sabiedēdams Adelīnu un viņas draugu. - Tagad stāsti, kas pie deviņiem velniem ir šis Gregors, par ko jūs runājat?!
Pirmais gaidītais Adelīnas noslēpums - nākošajā daļā.. ;)
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Viena-nedela-Italija-78/663135
