local-stats-pixel

Viena mīlestība 343

Turpinu vērot skaisto skatu līdz ienāk vīrs,viņš aši noģērbjas un ielien siltajā vannā. Ūdens līmenis paceļas un putas nonāk uz mana zoda,līdz šim tās knapi nosedza atslēgas kaulus.

Raitis ir man pretī un raugās. Jūtu kā viena kāja sāk glāstīt manējo un es aizveru acis, jo šķiet,ka tā es spēšu atslābināties,taču par spīti patīkamajiem glāstiem,es to nespēju. Galva kā sūklis uzsūkusi haotiskās domas. Man vajag atslābt,vajag atslābt..

Mans glābiņš varētu būt šampanietis. Daudz.

Atveru acis.

-Vai aiziesi pēc dzeramā?

Vīrs partrauc iepriekšējās darbības.

-Kāda?

-Gribu šampanieti.

Raitis izkāpj no vannas, noslaukās un uzvelk halātu .Visu šo brīdi es viņu vēroju un man patīk tas,ko redzu. Ar gadiem viņš ir spējis saglabāt labu fizisko formu,viņa torss ir diezgan stingrs,rokas stipras ar izteiktiem bicepsa muskuļiem, kājas slaidas un,protams, pēcpuse tvirta. Dažas krunciņas,kuras nāk kā bonuss katram gadam viņu ir padarījušas tikai izskatīgāku. Domāju,ka lielākā daļa sieviešu vēlētos sev blakus tādu vīrieti kā Raitis. Kad man kaiš,ja nespēju vairs viņu novērtēt? Vai ir iespējams pēkšņi nevēlēties savu vīru,bet iekārot citu?

-Šampanietis vannā,manai mīļajai.

Pa durvīm ienāk Raitis.

Pagriežos viņa virzienā, rokās ir divas šampanieša pudeles un viena pilna glāze,kura tiek svinīgi pasniegta.

-Tūlīt nākšu paņemšu glāzi arī sev.

Pēc brīža jau atkal guļam vannā viens otram pretī, lēnām malkojot gardo dzērienu. Viss ir skaisti un romantiski un jūtu kā saspringums sāk zust. Dzeru tikai pirmo glāzi,bet jau jūtos labāk. Raitis ik pa laikam atsāk rotaļāties ar manu kāju,un brīdī,kad tas notiek ar rokām es jūtu, ka nosarkstu un ļaujos baudījumam. Viņa roka kļūst vaļīgāka un lēnām slīd arvien augstāk līdz nonāk tur,kur es novaidos. Pastiepjos tuvāk vīram un lēni noskūpstu,līdz viņš pārņem vadību ne tikai ar mēli,bet arī ar rokām,kuras darbojas arvien labāk..Jūtos gribēta,iekārota un vienkārši labi.Vīrs būdams pēc dabas diezgan valdonīgs gultā spēj būt maigs, un ļoti labi apmierina sievietes vēlmes.

Mēs kādu laiku turpinam baudīt viens otru līdz attopamies,ka esam noguruši,taču priecīgi un pilnasinīgi. Burtiski!

Tiek uzpildīta kārtējā glāze,jo tuvības mirkļos esam izdzēruši vairākas, mēs sarunājamies. Ir patīkams reibums gan no izdzertā gan arī no tā,kas noticis.Kaut arī manā priekšā viss mazliet līgojas, es to ignorēju un smaidu.Šis ir viens no retajiem brīžiem,kad spējam šādi būt kopā,klusumā,neviena netraucēti un relaksēti.

-Man šķiet,ka tev jāiet prom no darba.

Raitis to paziņo pēkšņi un pilnīgi mierīgi itkā tas būtu kaut kas nesvarīgs.

No pēkšņā paziņojuma izšpļauju šampanieti,jo nespēju to norīt un arī aizrīties nevēlos. Visa iepriekšēja eiforija pazūd acumirklī.

-Tev viss kartībā?

-Jā tikai..par šo es neesmu domājusi.

Automatiski iedzeru ļoti lielu malku alkohola un uzreiz noriju. Pat nezinu kāpec to daru,ja iepriekš izšpļāvu.

-Padomā, mana alga tagad būs gandrīz trīs reizes lielāka, tev nav vajadzības pelnīt,turklāt tu varētu dzīvoties mājās kopā ar Lauru,viņai dārziņā nepatīk. Tev atkristu stress un nepartrauktā spriedze,kas tevi pamatīgi izmainījusi,tu neesi laimīga.

Pagriežu galvu pret sienu un jūtu sevī pilnīgu tukšumu,itkā kāds mani no pašas būtu izrāvis. Jūtos sasieta un ierobežota.

-Zinu,ka neesi par to domājusi,taču tas ,manuprāt,būtu ļoti labi un veselīgi visai ģimenei,tu zini,ka es cenšos jūsu abu dēļ. Es gribu laimīgu un harmonisku dzīvi.

Ūdens ir kļuvis vēss un arī putas kaut kur izgaisušas. Noskurinos.

Raitis to neredz un turpina.

-Ja vēlies varam noīret kādu vasarnīcu,tūlīt būs vasara varēsiet abas ar meitu dzīvoties svaigā gaisā un baudīt dabu. Tev uz darbu nebūs jāiet,varēsi atpūsties un darīt visu ko vēlies.

Neticu savām ausīm,vai tiešām nauda Raitim aizmiglojusi prātu un viņš domā ka ir visvarens,ka var mani pakļaut? Mani nekad nav saistījusi mājas dzīve,kaut arī biju dekrēta atvaļinājumā tas bija apzināti un plānoti, un tas bija savādāk. Uz laiku un apmaksāts.

Pagriežos vīra virzienā.

-Es vēlos strādāt. Kaut arī man ir briesmīgs priekšnieks,darbs man patīk un tas ļauj man attīstīties un būt sabiedrībā,tas ir tas,ko vēlos,nevis sēdet četrās sienās un kļūt par mājsaimnieci.

-Bet mana alga būs ļoti laba,nav nepieciešama tavējā.

Izkāpju no vannas,jo jūtos nosalusi un saniknota.

-Te nav runa par naudu,bet par to,ko vēlos es,nevis tu.

-Tu visu laiku čīksti par savu darbu,tad kapēc tev tajā jāpaliek?

-Tu arī par savējo čīksti,bet neej prom.

-Es to daru jūsu dēļ.

-Tu zini cik grūti man bija sēdēt mājās,man nepatīk būt četrās sienās.

-Es jau tevi neieslēdzu.

Nosmejos. Raitis to pamana un savelk seju dusmīgā grimasē,kura viņam nepiestāv.

-Tev tik tā šķiet. Tu vēlies,lai esmu majās,nestrādāju un kļūstu par mājsaimnieci,kura vienmēr būs tev pieejama,no rīta nesteidzīgi pagatavos brokastis, iedos līdzi pusdienu kārbiņu, un ģērbta skaistā halātā pamās ardievas. Vakarā sagaidīs ar siltām vakariņām un uzklausīs par ta kā gājis darbā,jo pati būs atpūtusies, priecība,gluži kā sievietes Bīstamajās mājsaimniecēs.

Savelku ciešāk halātu.

Raitis izdzer pēdējo dzēriena malku un to lēnam norij. Nolikdams glāzi uz vannas malas,kura ir plata un pasargā to no nokrišanas,viņš pieceļas kājās un izkāpj no vannas.

-Tu pamatīgi pārspīlē un domā tikai par sevi.

Nu jau manī kūsā dusmas. Vāros kā ūdens tējkannā,tikai atškirība tāda,ka to nevar redzēt un es neesmu karsta,bet gan nosalusi.

-Tev taisnība,zini,es beidzot domāju par sevi,un tieši tāpēc es vēlos strādāt un attīstīties. Man beidzot ir laiks sev. Pa šiem diviem gadiem esmu bijusi piesieta bērnam,savas intereses atliku malā.Es esmu sieviete,kura vēlas dzīvē kaut ko sasniegt,nevis kā žurka tupēt mājas stūrī.

-Tu jau atkal pamatīgi pārspīlē.

-Iespējams,bet tā es iedomājos dzīvošanu mājās.

-Domāju,ka nav jēgas šai sarunai,jo tu esi pārāk uzvilkusies.

-Uzskatu,ka šī saruna ir bijusi bezjēdzīga un ceru,ka to aizmirsīsim.

Izeju ārā no vannasistabas un dodos uz guļamistabu. Šis ceļojums jau ir sabojāts.

69 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv