Esmu mazliet nomierinājusies,taču Lindas klātbūtne mūsu mājās mani kaitina un es nespēju sagaidīt,kad beidzot viņu vairs neredzēšu.Mans ķermenis deg dusmās un nespējā samierināties,ka mana labākā draudzene ir nepateicīga un bezatbildīga alkoholiķe
Meita turpina klepot un arī tas man liek būt nervozai. Pamērot temperatūru tā vēl aizvien ir paaugstināta,taču ne tik kritiski kā iepriekš.
Laura klusi ieritinājusies manā azotē garlaikoti knibina lelli,kamēr es skatos televizoru. Vīrs blakus dīvānā glauda telefonu un pa brīdim uzmet acis uz televīzijas šovu,kuru skatos. Viss sķiet tik mierīgi un omulīgi līdz brīdim,kad Linda demonstratīvi ieskrien viesistabā.
-Es dodos! Lai jums visiem labi klājas!
Abi ar vīru saskatamies un šķiet domājam līdzīgi.
Meita izlec no mana klēpja un skrien krustmātes virzienā.
-Neee...neee!
Linda maigi atgrūž bērnu un pagriežas,lai dotos ārdurvju virzienā. Brīdī,kad nostājos durvju stenderē man gribas viņai novēlēt veiksmi,bet tā vietā Linda,iespējams,vēlēdamās būt pārāka nokliedz.
-Tu esi draņķe!
Jūtu kā mans ķermenis noslīd gar durvīm un pēdējā brīdī mani notur vīrs
-Vācies! Tu esi nepateicīga ma**a. Lasies un nekad te nerādies!
Durvis aizcērtas un es zaudēju samaņu. Nezinu cik ilgi esmu bijusi bezsamaņā,taču,kad pamostos, man blakus ir noraizējies vīrs un pārsteigtā meita.
-Santa! Tu mani dzirdi?
Vīra balss ir ļoti skaļa. Galva dun un pulsē.
Es pieceļos sēdus un itkā nesaprotot,kur esmu skatos apkārt.
-Jā. Lūdzu,nekliedz.
Raitis mani apskauj un meita tāpat. Šķiet esmu pārbiedējusi ģimeni. Tiesa,man pašai bail,ar mani kas tāds nekad nav noticis,pat tad,kad biju gaidībās...
Paiet brīdis līdz pilnībā atgūstos un mēs iesākam sarunu par Lindu.
-Ar viņu kaut kas nav kārtībā,tev tā nešķiet?
-Tieši manas domas. Un tā alkohola lietošana ...
Es atbildu. Un tad atceros,ka vīram neko neesmu minējusi...
-Kas ar alkoholu?
Vīrs pārsteigts manī lūkojas.
Īstenībā nedomāju,ka šajā drāmā būtu jāiesaista vīrs,taču jau esmu izpļāpājusies un atpakaļ ceļa vairāk nav.
-Nu...es viņas istabā..precīzāk Lauriņas istabā atradu vairākas tukšas alkohola pudeles. Un tas liek domāt,ka viņai ir problēmas ar alkoholu,jo viņa to darīja vienatnē un slepus.
-Šī sieviete spēj pārsteigt!
Vīrs pat iesmejas un esmu pārsteigta par šādu reakciju.
-Ņemot vērā,ka esam pazīstamas daudzus gadus,šis atklājums mani ir pārsteidzis daudz vairāk nekā tevi. Nekad neesmu ievērojusi,ka viņai ir problēmas ar alkoholu. Kad to atskārtu bija tik ļoti parsteigta,ka sākumā pat domāju,ka tā ir tavas,bet tad sapratu,ka tu tā nekad nerikotos.
Raitis ar ieplestām acīm neticībā skatās uz mani.
-Tavas idejas spēj pārsteigt. Es nekad tā nerīkotos. Un pat ja rīkotos,nekad neslēptu pudeles bērna istabā.
-Es to sapratu. Bet tajā brīdī nespēju noticēt redzētajam,tik pārsteigta biju,ka kaut arī man viss bija skaidrs,es tāpat neticēju.
-Jā! Laikam tu Lindu nepazīsti.
Šķiet vīrs nav aizdomājies par sakarību starp spontāno abortu un alkoholu,jo pat to nepiemin,par ko nopriecājos,jo jūtos nogurusi no visas šīs drāmas,nevēlos vairs iesaistīties jebkāda veida sarunās par Lindu.
Ir pagājušas pāris stundas un es jūtos mierīgāka. Ieeju dušā, kur sliktās negācijas tiek aizskalotas ar silto ūdens strūklu un gluži kā dubļi pazūd kanalizācijā. Tā es brīdi stāvu un baudu,bet visu izbojā pēkšņa atklāsme,ka rītdien man obligāti jābūt darbā un mans iedomīgais priekšnieks mani ienīst,jo esmu atbildīga māte. Sasodīts!
Izkāpju no dušas,aši noslaukos un ietinusies dvielī dodos pie vīra.
Raitis kā vienmēr baksta telefonu.
-Man rītdien obligāti jābūt darbā.
Es pavēloši nosaku.
-Mēs jau par to runājām.
Viņš pat nepaceļ acis.
Es noplātu rokas un niknumā saraucu pieri.
-Un ko mēs darīsim,ja mani atlaidīs?
Pēc šī jautājuma vīrs nolemj vismaz paskatīties manā virzienā. Viņš uzmet acis uz manu puskailo miesu,jeb pleciem un apaļīgajām kājām,kuras šķiet spraucas ārā no šaurā dvieļa,jo tas ir īss un plāns. Iespējams, vīrs redz resnu ietītu cīsiņu, gluži kā hotdogu,tikai neapetelīgu. Mazliet vecu un pārāk rievotu.
Savā prātā pasmejos par savu absurdo domu.
-Ū, tu tik seksīgi izskaties,varbūt atnāksi pie manis?
Šķiet neesmu hotdogs.
-Tu izvairies no jautājuma.
Es smaidu. Varbūt tomēr esmu kaut cik gana pievilcīga?
-Mana galva nespēj domāt,ja esi tādā izskatā.
Vīrs ir iededzies. Viņš pieceļas no dīvāna un nāk manā virzienā,liekot man sastingt un gaidīt viņa darbības. Nezinu vai man patīk šāda vīra izpausme,taču,tā glaimo manam ego un liek vismaz šajā brīdī izskatīties iekārojamai. Kopš pie apvāršņa ir parādījies mans sapņu vīrietis,savu vīru es nespēju ieraudzīt un pat izvairos no viņa klātbūtnes.
Raitis pienākdams tuvāk, ieslidina roku zem dvieļa un cenšas to bīdīt tuvāk augšstilbam. Tā ir silta,patīkama un ļoti maiga,taču es aši to noņemu.
Vīra elpa ir skaļa un brīdī,kad viņa roka vairs nav uz mana ķermeņa,tā apraujas.
-Esi piekopusi celibātu?
Šis nebija joks.
-Nē. Man šobrīd ir daudz problēmu un nav attiecīga garastāvokļa.
Raita seja izmainās. Viņš nopūšas un niknuma pārņemts sakniebj lūpas. Nez no kurienas uz pieres parādās paris sviedru lāsītes un tas man nesķiet forši. Es pagriežos un dodos uz guļamistabu,kur cenšos sameklēt nakts veļu. Manas rokas trīc un iemesls ir pavisam vienkāršs-es daru pāri savam vīram. Es neļauju sev pieskarties, nepildu sievas pienākumu, atraidu viņa klātbūtni un domās esmu krāpēja. Nekrietna un pretīga.
Jau atkal gribu kaukt kā vientuļš vilks,kurš atstāts viens.
Mans jautājums bez atbildes ir palicis karajamies gaisā,bet tas vairs nav aktuāls,jo es saprotu un pieņemu grūto realitāti,pat ja mani tagad atlaistu no darba,tas nemainītu faktu,ka es esmu un būšu tā,kura sēdēs mājās ar slimu bērnu. Vienmēr!
Jau atkal ar smagi sirdi es pošos nakts miegam. Zinu,ka negulēšu un prātošu par dzīves netaisnībām,sazverestībām un ,iespējams, nepareizām izvēlēm.
Ir pagājusi vairāk nekā stunda un abi mani vistuvākie cilvēki guļ. Meita būdama slima aizmiga tiklīdz viņas ķermenis atradās guļus stāvoklī,vīrs būdams dusmīgs un nerunīgs neveikli grozijās pa gultu un pēc brīža jau krāca.
Guļamistaba un tumsa. Šis ir vismīļākais laiks maniem domu uzplūdiem esot savā pasaulē,kuru pēksņi neiztraucē meita raudāšana vai vīra burkšķēšana. Nekas šajā dzīve nav labāks par klusumu,ja vien tas nav katru dienu un ik brīdi. Manā dzīvē tas ir tikai naktī un tādēļ ir tik baudāmi. Šķiet ar meitas piedzimšanu esmu kļuvusi citāda,sev sveša un neizprotama.
Aizveru acis un tikai tagad jūtos nogurusi un izsīkusi.
Šķiet,ka esmu gulējusi tikai stundu,bet kad atveru acis,saprotu,ka šī stunda ir ievilkusies daudz ilgāk,jo ir gaišs un vīrs šķiet ir aizgājis uz darbu,jo viņa gultas puse ir tukša. Paceļu acis uz meitas gultiņu,kur Laura saldi guļ un nopriecājos,jo vismaz šorīt kafijas baudīšana būs relaksēta. Protams,nav zināms cik ilgi..
No naktsskapīša paņemu telefonu un neticībā skatos,ir divi neatbildēti zvani no viņa. No Kārļa!
