Sveiki spoki.
Šovakar visu vakaru domāju, par rakstu, ko varētu "uzcept", un td es nolēmu, ka varētu padalīties savās pārdomās ar jums.
Agrāk stabilām attiecībām pamats bija uzticība, un pats galvenais tajās bija mīlestība, bet ko mēs redzam tagad? Cilvēki par normālām uzskata attiecības, kur jau 3x tikšanās reizē tiek pie seksa. Agrāk vismaz puisis iepazinās ar meitenes vecākiem, vai vismaz viņas draugiem, taču, tik īsā laika sprīdī, tu labākais zināsi vismaz kur viņa dzīvo.
Un visi tie puiši un meitenes kas uzskata, ka normālas attiecības bez seksa nemaz nav iespējamas, smagi kļūdās. Attiecībās ir interesanti ari bez tā, savas otras pusītes iepazīšana tuvāk, un vienkārši jauki pavadīti brīži kopā, bija tas kas lika attiecībām ritēt.
Bet nu seks jau nav vienīgā problēma.
Vel jau ir neuzticīgās otrās pusītes, kurām ir pilnīgi vienalga, vai viņu mīļotais cilvēks, skums vai nē, viņiem galvenais ir tikkai nokniebties, un es jau nerunāju, tikkai par mums puišiem. Ari ir tādas meitenes, kam ir vienalga, vai viņu pusis viņām uzticas vai nē, viņām galvenais ir tikkai jaunas miesas.
Man patīk iespēja uzticēties vienai meitenei, un būt uzticamam viņai, taču šāda tipa attiecības nu jau ir liels retums. Varbūt esmu vecmodīgs, varbūt stulbs, bet nu vienu es zinu droši, ja tu kādu pa tiešām mīli, td tu būsi gatavs uz visu, lai tikkai tas otrs cilvēks būtu laimīgs.
Tu neuzspiedīsi viņam seksu, kā ari tu busi tik uzicams, cik vien iespējams.
Atvainojos par visām teksta kļūdām. Un gribu vel tikkai pateikt, ka šis rakst šeit nav ielikts lai pelnītu + un -, es to rakstīju, jo gribēju vienkārši pastāstīt jums, ko es domāju par attiecībām mūsdienās.